Elementārdaļiņas — daļiņas, kas nav atomi vai atomu kodoli un nesastāv no tiem (izņemot protonu, kas veido ūdeņraža kodolu).
Starp elementārdaļiņām pastāv dažādas mijiedarbības: elektromagnētiskā, vājā, stiprā un gravitācijas mijiedarbība.
Elementārdaļiņas var klasificēt kā fermionus (daļiņas, kas veido matēriju) un bozonus (daļiņas, kas pārnes fundamentālās mijiedarbības).
| Elektromagnētiskā mijiedarbība | Gravitācijas mijiedarbība | Stiprā mijiedarbība | Vājā mijiedarbība | |
| Fermioni | lādētas daļiņas | visas daļiņas | kvarki | kvarki, leptoni |
| Bozoni | kvanti | gravitoni (nav atklāti) | gluoni | smagie bozoni |
Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta fundamentālās mijiedarbības.
Standartmodelī ir 12 fermionu veidi, 12 bozonu veidi un Higsa bozons.
Katru elementārdaļiņu raksturo ar masu, lādiņu un spinu.