Katrai elementārdaļiņai atbilst antidaļiņa. Piemēram, elektrona (daļiņa) un pozitrona (antidaļiņa) pāri rašanos no diviem gamma kvantiem var novērot Vilsona kamerā.
 
YCUZD_070623_5269_2.svg
 
Standartmodelī ir 12 fermionu veidi (daļiņas, kas veido matēriju) un tiem atbilstošās antidaļiņas, kas veido antimatēriju.
 
YCUZD_070623_5269_14.svg
 
Ar ko daļiņa atšķiras no antidaļiņas?
Apkoposim informāciju, piemēram, par elektronu un pozitronu tabulā.
 
Elektrons   Pozitrons
≈0,511MeVc2jeb9,1⋅10−31kg masa ≈0,511MeVc2jeb9,1⋅10−31kg
−1(evienība)jeb−1,6⋅10−19C lādiņš 1(evienība)jeb+1,6⋅10−19C
12 spins 12
∞ dzīves laiks ∞
s→↑↑M→
YCUZD_070623_5269_3.svg
magnētiskais moments
s→↑↓M→
YCUZD_070623_5269_4.svg
 
Masa, spins un dzīves laiks ir vienādi. Savukārt lādiņi ir pretēji. Daļiņai spina un magnētiskā momenta virzieni sakrīt, bet antidaļiņai — pretēji.
 
Kas notiek, sastopties daļiņai un antidaļiņai?
Notiek anihilācija. Tas ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās. Elektrona un pozitrona anihilācijā rodas divi gamma kvanti atbilstoši impulsa momenta nezūdamības likumam.
 
YCUZD_070623_5269_5.svg
 
Rezultātā izdalās maksimāli iespējamais enerģijas daudzums (visa daļiņu masa pārvēršas enerģijā), kuru var aprēķināt pēc formulas E=m⋅c2, kur
E — enerģija,
m — abu daļiņu masa,
c — gaismas ātrums.
 
E=2⋅0,511MeVc2⋅c2=1,022(MeV)