3. Daļiņas un antidaļiņas

Katrai elementārdaļiņai atbilst antidaļiņa. Piemēram, elektrona (daļiņa) un pozitrona (antidaļiņa) pāri rašanos no diviem gamma kvantiem var novērot Vilsona kamerā.

 

 

Standartmodelī ir 12 fermionu veidi (daļiņas, kas veido matēriju) un tiem atbilstošās antidaļiņas, kas veido antimatēriju.

 

 

Ar ko daļiņa atšķiras no antidaļiņas?

Apkoposim informāciju, piemēram, par elektronu un pozitronu tabulā.

 

Elektrons		Pozitrons
$\approx \mathrm{0,511}\frac{MeV}{c^2}\mathit{jeb}\mathrm{9,1}\cdot {10}^{-31}kg$	masa	$\approx \mathrm{0,511}\frac{MeV}{c^2}\mathit{jeb}\mathrm{9,1}\cdot {10}^{-31}kg$
$-1(e\mathit{vienība})\mathit{jeb}-\mathrm{1,6}\cdot {10}^{-19}C$	lādiņš	$1(e\mathit{vienība})\mathit{jeb}+\mathrm{1,6}\cdot {10}^{-19}C$
$\frac{1}{2}$	spins	$\frac{1}{2}$
$\mathrm{\infty }$	dzīves laiks	$\mathrm{\infty }$
$\overrightarrow{s}\uparrow \uparrow \overrightarrow{M}$	magnētiskais moments	$\overrightarrow{s}\uparrow \downarrow \overrightarrow{M}$

 

Masa, spins un dzīves laiks ir vienādi. Savukārt lādiņi ir pretēji. Daļiņai spina un magnētiskā momenta virzieni sakrīt, bet antidaļiņai — pretēji.

 

Kas notiek, sastopties daļiņai un antidaļiņai?

Notiek anihilācija. Tas ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās. Elektrona un pozitrona anihilācijā rodas divi gamma kvanti atbilstoši impulsa momenta nezūdamības likumam.

 

 

Rezultātā izdalās maksimāli iespējamais enerģijas daudzums (visa daļiņu masa pārvēršas enerģijā), kuru var aprēķināt pēc formulas $E={m\cdot c}^2$, kur

$E$ — enerģija,

$m$ — abu daļiņu masa,

$c$ — gaismas ātrums.