Aplūkosim elektrisko ķēdi, kas sastāv no rezistora un maiņsprieguma avota.
Maiņstrāva — strāva, kura laikā mainās.
YCUZD_270123_4934_5.svg
 
Lai rezistoram piemīt tikai aktīvā pretestība.
Ierīces, kas elektrisko enerģiju pilnīgi pārvērš cita veidā enerģijā, sauc par aktīvo pretestību.
Piemēram, kvēlspuldze vai gludeklis elektrisko enerģiju pārvērš siltumā.
Pieņemsim, ka ķēdei pieliktais spriegums laikā mainās pēc likuma:
u=Umcosωt, kur
u — sprieguma momentānā vērtība,
Um — sprieguma maksimālā vērtība jeb amplitūda,
ω — cikliskā frekvence.
 
Gadījumā, kad tT (kur \(T\) — periods) ir spēkā Oma likums ķēdes posmam i=uR, kur i — strāvas stipruma momentānā vērtība.
 
Tātad i=uR=UmcosωtR.
 
Savukārt Im=UmR.
 
No tā izriet i=Imcosωt, kur Im — strāvas stipruma maksimālā vērtība jeb amplitūda.
 
No sakarībām u=Umcosωt un i=Imcosωt izriet, ka strāvas stipruma svārstības un sprieguma svārstības sakrīt fāzē.
 
YCUZD_270123_4934_6.svg
 
Izmantojot doto simulāciju, var pārliecināties, ka sprieguma svārstības un strāvas stipruma svārstības sakrīt fāzē.
 
simil1.png
 
Harmoniski mainīgus lielumus grafiski attēlo (vektordiagrammā) ar rotējošiem vektoriem. Šī gadījumā rotējošo vektoru i un u maiņas frekvence ω ir vienāda. Tādēļ šie vektori griežas ar vienādu leņķisko ātrumu ω. No tā izriet, ka laikā vektoru i un u savstarpējais stāvoklis nemainās.
Vektordiagrammu zīmē šādi:
1. Izraugās strāvas asi Oi.
2. No sākumpunkta \(O\) atliek strāvas stipruma maksimālo vērtību jeb amplitūdu Im,
3. No sākumpunkta \(O\) atliek sprieguma maksimālo vērtību jeb amplitūdu Um, ievērojot, ka strāvas stipruma svārstības un sprieguma svārstības sakrīt fāzē (sprieguma amplitūdas vektors vērsts tajā pašā virzienā kā strāvas stipruma amplitūdas vektors).
 
YCUZD_270123_4934_7.svg