Radioaktivitāte — teorija. Jaunās tēmas (izstrāde), L. Koroševska.

Radioaktivitāte ir patvaļīga nestabilu atomu kodolu pārvēršanās citu atomu kodolos, izstarojot vienu vai vairākas daļiņas.

Pastāv dabiskais radioaktīvais starojums (fons) (kosmiskais starojums un Zemes garozas starojums) un mākslīgais radioaktīvais starojums (starojums, kas saistīts ar diagnostikas un ārstniecības nolūkos veiktām procedūrām; radioaktīvie elementi, kas radušies atomieroču izmēģinājumos); atomrūpniecības un pētījumu radītais piesārņojums; kodolspēkstaciju katastrofu radītais piesārņojums).

Radioaktīvais starojums sadalās trīs daļās, novietojot radioaktīvo vielu magnētiskajā vai elektriskajā laukā.

Informācija par starojuma veidiem — apkopota tabulā.

	$α$ starojums	$β$ starojums	$γ$ starojums
attēls
daļiņas	hēlija atoma kodoli	elektroni	fotoni
lādiņš un atommasa	${}_{2}^{4}{He}$	${}_{-}^{0}_{1}e$	${}_{0}^{0}γ$
ātrums	$10^{7} m / s$	$10^{8} m / s$	${3 \cdot 10}^{8} m / s$
caurlaidība	gaiss — $3$-$9$ $\mathrm{cm}$ alumīnijs — $0,06$ $\mathrm{mm}$ organisma audi — $0,12$ $\mathrm{mm}$	gaiss — $6$-$40$ $\mathrm{m}$ alumīnijs — $5$ $\mathrm{mm}$ - $2$ $\mathrm{cm}$ organisma audi — līdz $6$ $\mathrm{cm}$	ļoti augsta

α

daļiņas izstarošanu var uzrakstīt šādi:

{}_{Z}^{M}X \to {}_{2}^{4}{He} + {}_{Z}^{M}_{-}^{-}_{2}^{4}Y

β

daļiņas izstarošanu var uzrakstīt šādi:

{}_{Z}^{M}X \to {}_{-}^{0}_{1}e + {}_{Z}^{M}_{+}_{1}Y

Katram radioaktīvajam izotopam ir savs pussabrukšanas periods — laiks, kādā sabrūk puse sākotnējo kodolu. Pussabrukšanas periods dažādiem kodoliem mainās plašās robežās - no sekunžu daļām līdz miljoniem gadu. Atomu kodolu sabrukšanu neietekmē fizikālie apstākļi, kādos viela atrodas.