Stilistiskās figūras ir sintaktiskas konstrukcijas. Visbiežāk tās tiek veidotas ar kādu valodas elementa – skaņu, vārda daļu vai konstrukciju – atkārtošanu.
Skaņu mērķtiecīgs atkārtojums ir:
Asonanse – mērķtiecīgs patskaņu vai divskaņu atkārtojums, piemēram, vara rati, gari, plati.
Aliterācija – mērķtiecīgs līdzskaņu atkārtojums, piemēram, Klusi krūmos kustas kailais kārklu kāpurs.
Teikuma vai rindu daļu mērķtiecīgs atkārtojums ir:
Anafora – teikuma sākumu vai dzejas rindu sākuma atkārtojums, piemēram, Mēs iesim tālu. Mēs iesim, cik tālu vien iespējams.
Epifora – teikuma beigu vai dzejas rindu beigu atkārtojums, piemēram, Tas bija tālu. Pavisam tālu.
Gredzens – teksta, teikuma vai dzejoļu panta sākuma un beigu atkārtojums, piemēram: Tā bija brīnumaina nakts. Mēs abi kopā staigājām. Bijām laimīgi. Baudījām naksnīgo mieru. Tā bija brīnumaina nakts.
Ķēde – viena teikuma vai viena panta divu rindu blakus atkārtojums, piemēram:
Tas bija brīnumaini,
kad abi satikāmies.
Kad abi satikāmies,
nekam citam vairs nebija nozīmes.
Pakare – teikuma daļas atkārtojums nākamā teikuma vai dzejas rindas sākumā, piemēram: Paldies, ka atgādinājāt, ka dzīve ir skaista. Ka dzīve ir skaista – to vienmēr paturiet prātā.
Divkāršojums vai daudzkāršojums – vārdu, vārdu savienojumu vai teikuma daļas pilnīgs atkārtojums, piemēram: Tās bija ļoti, ļoti skaistas puķes.
Blīvējums – vārdu virkne, kurā ir dažādu parādību uzskaitījums, piemēram, Puikas skrēja, metās, virpuļoja un dauzījās.
Sintaktiskās struktūras:
Inversija – atkāpe no ierastās vārdu secības, piemēram, Man tā vien izdzert gribas pasauli.
Redukcija – Vārda vai vārdu savienojuma izlaidums, piemēram: Tās ir pasaules modes tendences, bet tās – ikdienas modes.
Polisindetons – vārdu vai teikuma daļu saistījums ar atkārtotiem saikļiem, piemēram: Un viņš gāja. Un ieraudzīja pasauli savām acīm. Un baudīja mēmo skaistumu.
Asindetons – vārdu vai teikuma daļu bezsaikļu saistījums, piemēram: Ej uz priekšu. Nonāc savā paradīzē. Baudi tās skaistumu.
Salīdzinājums – divu parādību salīdzinājums, balstoties uz to līdzību, piemēram, zvaigznes kā dimanti.
Paralēlisms – teikumu daļu vai uzbūves vienādība, piemēram, saulīt' silta, māmiņ' jauka..
Retoriskās figūras:
Retoriskā uzruna – uzrunā kādu parādību, piemēram: Priecājies, mana dvēsele!
Retorisks izsauciens – uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma veidā, piemēram: Ir vērts!
Retorisks jautājums – Jautājums, kas tiek uzdots, negaidot atbildi, piemēram: Kas dzīvē svarīgāks?