Vārdu krājuma pamatu veido stilistiski neitrāli vārdi jeb vispārlietojamā leksika. To var lietot jebkurā saziņas situācijā. Šo leksikas daļu apgūst kā pirmo, mācoties svešvalodas.
Taču ir arī vārdi, kas izsaka zināmu izteiksmību – tā ir stilistiski ekspresīva leksika. Šī leksikas daļa tiek lietota ierobežoti un tā ir:
- poētismi,
- sarunvalodas vārdi,
- vienkāršrunas vārdi,
- vulgārismi.
Poētismi ir daiļliteratūras valodas stilam raksturīgi vārdi, kas izsaka svinīgu un lirisku nokrāsu, pozitīvas emocijas. Tos galvenokārt izmanto dzejas valodā, autori tos rada, lai veidotu īpašu emocionālu pacēlumu. Piemēram, daile – skaistums, mīla – mīlestība.
Sarunvalodas vārdus visbiežāk izmanto sarunvalodas valodas stilā. Šos vārdus vairāk lieto saziņā ar tuviem, pazīstamiem cilvēkiem, kuru starpā ir neoficiāla saziņa gan mutvārdos, gan rakstveidā. Sarunvalodas vārdi pieder pie literārās leksikas. Piemēram, snīpis – deguns, ecēšanās – strīdēšanās.
Vienkāršrunas vārdi ir neliterārās leksikas vārdi, tie izsaka negatīvu ekspresiju. Piemēram, slampāt – iet, muldēt – runāt.
Vulgārismi ir rupji vārdi valodā, kurus izmanto, lai raksturotu emocijas vai arī tie ir lamu vārdi. Vulgārismi var būt aizgūti no citām valodām. Par lamu vārdiem dažkārt izmanto stilistiski neitrālus vārdus, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, piemēram, meitene tiek dēvēta par kazu, govi vai cūku.
Vienkāršrunas vārdi un vulgārismi ir neliterārā leksika.
Emocionāli ekspresīva leksika izsaka valodas izteiksmību. Ar emocionālo nokrāsu var paust runātāja attieksmi un vērtējumu. Tā var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Pozitīvu nokrāsu var izteikt, darinot vārdus ar piedēkļiem -iņ- vai -īt-, piemēram, māmiņa, sirsniņa, zvaigznīte. Šādi vārdi izsaka labvēlību, sirsnību un cieņu. Arī poētismi izsaka pozitīvu nokrāsu, piemēram, jauneklis, māmuliņa. Sarunvalodas vārdi arī var paust pozitīvu nokrāsu, piemēram, dudināt – sarunāties.
Negatīvu nokrāsu var panākt, darinot vārdus ar piedēkļiem -el- un -elē-, piemēram, kāpelēt, mājele. Šādi vārdi izsaka necieņu, nosodījumu un nepatiku. Negatīvu nokrāsu var panākt arī ar vienkāršrunas vārdiem un vulgārismiem, piemēram, muldēt – runāt. Arī sarunvalodas vārdi var paust negatīvu nokrāsu, piemēram, čīgāt – spēlēt vijoli.
Vārdi pozitīvu vai negatīvu nozīmi var iegūt arī kontekstā.
Pozitīva nokrāsa veidojas šādā teikumā:
Viņas balss bija maiga un silta, vārdi piepildīti ar mīlestību.
Vārdi maiga, silta, mīlestību rada mīlestību un prieku.
Negatīva nokrāsa ir šādā teikumā:
Viņas balss bija auksta un skarba, vārdi – asi un sāpīgi.
Vārdi auksta, skarba, asi, sāpīgi norāda konfliktu un sāpes.