PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Pasaules tuksnešu un pustuksnešu biomu karte.
Tuksnesis ir bioma jeb dabas zona, kur dabas apstākļi, galvenokārt klimats ir maz piemērots, lai izveidotos bagātīga augu un dzīvnieku valsts. Tuksnešu biomās dzīvo tika paši izturīgākie augi un dzīvnieki, starp kuriem valda ļoti asa konkurence nabadzīgās barības bāzes dēļ. Tuksnešu teritorijas ir arī ļoti reti apdzīvotas. Tuksnešu biomas rodas, ja klimats ir sauss, pārāk auksts vai karsts. Tuksneši var būt jebkurā klimata joslā ieskaitot mēreno klimata joslu ar salu ziemas mēnešos. Arī subtropu joslas kontinentālā klimata apgabalos ziemā var būt neliels sals. Kontrastains un bargs klimats ir arī augstkalnu rajonos, sevišķi Tibetā, Himalajos, Andos u.c.
Tomēr vislielākās tuksnešu platības ir polārajos apgabalos Arktikā un Antarktikā, kuras lielāko daļu aizņem Antarktīdas kontinents. Pēc tam lielas tuksnešainas platības ir tropu klimata joslā, gan ziemeļu gan dienvidu puslodē.
Pie ziemeļu tropu tuksnešiem var pieskaitīt Sahāras, Arābijas pussalas, Taras, Čivavas jeb Mapimi tuksnešus, bet pie dienvidu puslodes tropu tuksnešiem - Kalahari, Sonoras un daudzos Austrālijas tuksnešus: Lielais Smilšu, Lielais Viktorijas, Gibsona, Simpsona u.c. tuksneši. Par mēreniem tuksnešiem uzskatāmi: Karakums, Kizilkums, Gobi, dienvidu puslodē arī Patagonijas tuksnesi. Bet Lielā Baseina un Mohaves ir orogrāfiskie tuksneši. Īpatnējs ir Taklamakana tuksnesis, kas atbilstoši ģeogrāfiskiem platumiem atbilst subtropu joslai, bet novietojuma un reljefa īpatnību dēļ, tajā ziemas ir ļoti aukstas, kā mērenajos tuksnešos. Vēl, bet mazāki tuksnešu ir arī Irānas kalnienē, Somālijas pussalā un citur.