Pasaules lielākās tuksnešu un pustuksnešu biomas.
| Nr. |
Tuksneša veids
|
Tuksneša
nosaukums
|
Platība
\(km^2\)
|
Dažas raksturīgākās dabas iezīmes
|
Nomadu tautas, ciltis,
kas tur dzīvo
|
| 1. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Antarktiskais
tuksnesis
|
\(14200000\) | dzīvība tikai piekrastē: pingvīni, jūras leopardi, vaļi, jūras lauvas |
pastāvīgu iedzīvotāju nav,
polārstaciju pētnieki, glaciologi
|
| 2. | Tropu | Sahāra | \(9200000\) |
tuksneša smilšainās daļas sauc par ergiem, oļainās, zvirgzdainās par regu, serīru.
Pazemē nafta, gāze, fosilais ūdens. Sausgultnes - vādī.
|
arābi, berberi, tuaregi |
| 3. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Arktiskais
tuksnesis (kopā)
|
\(5367000\) | ietilpst Ziemeļu Ledus okeāna salu teritorijas līdz polārajam lokam | inuīti, eskimosi, Kanādas, Aļaskas indiāņu tautas, Ziemeļsibīrijas tautas |
| 4. | Tropu pustuksnesis |
Sāhela
|
\(3053000\) | pustuksnesis, pārejas zona starp Sahāru un savannām | arābi, berberi, tuaregi, mauri, tedi, dazi u.c. |
| 5. | Tropu | Lielais Smilšu | \(2700000\) | lielas smilšu kāpas, barhani, krīki, vasarā bieži virs \(+40°\) | aborigēni |
| 6. | Tropu |
Arābijas
(Rubelhalī, Lielais Nefūds)
|
\(2330000\) | dažāds virsmas materiāls, smilšu vētras, samums, pazemē nafta un fosilais ūdens. Barhani. | arābi |
| 7. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Grenlandes
arktiskais
|
\(2100000\) | Vairāk kā \(90\%\) klāj sniegāji un ledāji ar vidējo biezumu \(1,67\ km\), bet lielāko \(3,5\ km\). Vidienē ziemā parasti ap \(-30°\), vasarā zem 0° | piekrastē inuīti |
| 8. | Mērenās joslas | Gobi | \(1295000\) | ziemās var būt sals līdz \(-35°\) | mongoļi |
| 9. |
Augstkalnu
tuksnesis
|
Tibetas | \(1230000\) | krasi kontrastains, sauss klimats, aukstas ziemas \(-20°\) | tibetieši |
| 10. | Tropu pustuksnesis | Kalahari | \(900000\) | aug daudz endēmu sugu, piemēram, Kalahari lauvas | bušmeņi |
| 11. | Mērenais joslas | Patagonijas | \(673000\) | ziemās var būt nelies sals | indiāņi tevelči, argentīnieši |
| 12. |
Orogrāfiskais
|
Lielais Baseins | \(492000\) | Kontinentālā klimata dēļ ziemā var būt neliels sals | indiāņi šošoni, navahi, pajuti u.c. |
| 13. | Tropu | Čivavas (Mapimi) | \(453000\) | liela kaktusu, agavju sugu daudzveidība | indiāņi algonkini, tepevani, meksikāņi |
| 14. | Tropu | Somālijas (kopā) | \(375000\) | tuksnesi veido vairāku mazu tuksnešu grupa, sodas ezeri | somālieši |
| 15. | Mērenās joslas | Karakums | \(350000\) | ziemās var būt sals līdz \(-10°\) | turkmēņi, uzbeki |
| 16. |
Tropu
|
Lielais Viktorijas | \(349000\) | daudz krīku un solončaku, izžuvušu sālsezeru | aborigēni |
| 17. | Tropu | Sonoras | \(310000\) |
liela kaktusu un sukulentu daudzveidība
|
indiāņi, latinosi |
| 18. | Mērenās joslas | Kizilkums | \(300000\) | ziemās var būt sals līdz \(-25°\), sālās augsnes, solončaki | kazahi, uzbeki |
| 19. | Orogrāfiskais | Taklamakans | \(270000\) | ziemās var būt sals līdz \(-10°\) | uiguri |
| 20. | Tropu | Taras | \(238000\) | liela nozīme Indas upei | beludži, puštuni, sindi |
| 21. | Piekrastes | Namiba | \(160000\) |
aukstās Bengelas straumes dēļ vasaras nav karstas, augiem miglas ūdensguve
|
hotentoti |
| 22. | Piekrastes | Atakama | \(140000\) | aukstās Peru straumes dēļ vasaras nav karstas, augiem miglas ūdensguve | indiāņi aimara, kečvi, čīlieši |
| 23. |
Tropu
|
Mohaves | \(124000\) | liela kaktusu un sukulentu, efemēru daudzveidība | indiāņi, latinosi |