PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Galvenie tuksnešu biomu rašanās cēloņi.
Tuksneši pasaulē rodas dažādu dabas faktoru savstarpējas mijiedarbības rezultātā. Kā galvenos tuksnešu rašanās iemeslus var minēt:
- globālās gaisa masu un valdošo vēju plūsmu cirkulācijas īpatnības dažādos ģeogrāfiskajos platumos. Tuksneši rodas paaugstināta atmosfēras spiediena apgabalos, kurus veido no augšējiem troposfēras slāņiem lejupejošas gaisa vertikālās plūsmas. Gaisam lejupejot tas sasilst un mitrumu neizdala, tādējādi polārajos un tropu loku apgabalos veicinot sausu, aukstu vai karstu klimatu, attiecīgi radot polāros vai tropiskos tuksnešus. Piemēram, aukstie polārie arktiskie un antarktiskie sniegāju un segledāju tuksneši vai, kā rādīts 1. attēlā, karstie ziemeļu un dienvidu puslodes tropu loku apgabalu tuksneši Ziemeļāfrikā, Arābijas pussalā, Meksikas kalnienē, Austrālijā un citur.
- tuksnešu rašanos veicina arī reljefa, kalnu grēdu izvietojums pret valdošajiem vējiem, kā piemēram, rietumu vēju, musonu pūsmu virzieniem. Reljefa ietekmi tuksnešu veidošanās procesos labi ataino 2. attēls. Šādā veidā ir radies Taklamakana, Lielā Baseina kalnienes, Mohaves, Patagonijas un vēl daži tuksneši pasaulē.
- dažās vietās tuksneši rodas blakus okeāniem, ja gar piekrasti plūst aukstās straumes. Tās dzesē gaisu, tas paliek smagāks, nespēj celties augšup un veidot nokrišņu mākoņus. Tomēr, vakaros, naktīs un rītos rodas miglas vāli, kas norasina apkārtējo sauso teritoriju virsmas trūcīgo augāju, kas līdzīgi kā kukaiņi, rāpuļi, iemācījušies to uzsūkt un izmantot. Arī cilvēki smilšainās piekalnēs lieliem tīkliem norasojot un lāsēm sapilot novadrenēs, ir iemācījušies iegūt ūdeni. Tā tas notiek Čīlē, Namībijā, arī Marokā, rietumu Austrālijā, tur, kur gar piekrasti tuksnešainās vietās plūst aukstās straumes.
- tuksneši rodas augstkalnēs, sevišķi Himalajos, Tibetā, Andos, Centrālāzijas kalnos, ziemeļu Kordiljeros, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos. Pieaugot ģeogrāfiskajiem platumiem, abu polu virzienos kalnos sniega līnija pazeminās, tāpat arī kalnu tuksnešu biomu joslas virzās lejup, līdz sasniedz 0 m jeb jūras līmeni aiz polārajiem lokiem, kur sākas polārie tuksneši.
- tuksneši rodas arī mērenā joslā to lielā attāluma no jūrām un okeāniem dēļ, krasi kontinentāla klimata apstākļos. Tā radušies Vidusāzijas tuksneši - Karakums, Kizilkums arī Gobi.
Tuksnešu veidi
1. Polārie tuksneši
Piemēri: Antarktīda, Arktika, Grenlande
Raksturojums:
Piemēri: Antarktīda, Arktika, Grenlande
Raksturojums:
- Temperatūra bieži zem -30 °C, ziemā vēl zemāka.
- Nokrišņu ļoti maz — tie galvenokārt sniega veidā.
- Virsma klāta ar ledu un sniegu, veidojot “saldētu tuksnesi”.
- Augi: ķērpji, sūnas, nelieli zālaugi (tikai vasarā).
- Dzīvnieki: pingvīni, leduslāči, roņi, ziemeļbrieži (atkarībā no reģiona).
2. Mērenie tuksneši
Piemēri: Gobi (Mongolija un Ķīna), Patagonijas tuksnesis (Dienvidamerika)
Raksturojums:
Piemēri: Gobi (Mongolija un Ķīna), Patagonijas tuksnesis (Dienvidamerika)
Raksturojums:
- Temperatūras svārstības: karstas vasaras, aukstas ziemas.
- Nokrišņu maz, bet reizēm snieg vai līst.
- Augsne akmeņaina vai mālaina, ar zemu auglību.
- Augi: krūmi, sāļumizturīgas zāles, nelieli koki.
- Dzīvnieki: kamieļi, grauzēji, putni, čūskas.
3. Tropu tuksneši
Piemēri: Sahara (Āfrika), Arābijas tuksnesis
Raksturojums:
Piemēri: Sahara (Āfrika), Arābijas tuksnesis
Raksturojums:
- Atrodas tropu un subtropu joslās, ap 20–30° platuma abās puslodēs.
- Veidojas pastāvīgo augšupejošo gaisa masu (augstā spiediena joslu) dēļ, kas liedz mākoņu un lietus veidošanos.
- Ļoti karstas dienas (+40 °C un vairāk) un aukstas naktis.
- Nokrišņu maz — līdz 100–200 mm gadā.
- Augi: kaktusi, akācijas, agaves, sukulenti.
- Dzīvnieki: kamieļi, čūskas, ķirzakas, lapsas (piemēram, fenneku lapsa).
4. Orogrāfiskie (kalnu) tuksneši
Piemēri: Taklamakans, Lielais baseins
Raksturojums:
Piemēri: Taklamakans, Lielais baseins
Raksturojums:
- Veidojas kalnu ēnas pusē — mitrās gaisa masas paceļas kalnos, nolīst vienā pusē, bet aiz kalniem gaiss kļūst sauss.
- Nokrišņu ļoti maz, bieži vien mazāk par 50 mm gadā.
- Dienas karstas, naktis aukstas.
- Augi: reti un zemi — sausumizturīgi krūmi, sūnas.
- Dzīvnieki: ķirzakas, kukaiņi, nelieli zīdītāji.
5. Piekrastes tuksneši
Piemēri: Namibas tuksnesis (Āfrika), Atakama (Dienvidamerika)
Raksturojums:
Piemēri: Namibas tuksnesis (Āfrika), Atakama (Dienvidamerika)
Raksturojums:
- Atrodas pie aukstajām okeāna straumēm.
- Vēsais gaiss neļauj veidoties lietum, tāpēc valda sausums.
- Migla bieži ir galvenais mitruma avots augiem un dzīvniekiem.
- Augi: sukulenti, augi ar spēju absorbēt mitrumu no miglas.
- Dzīvnieki: vaboles, čūskas, ķirzakas, kukaiņi.
6. Augstkalnu tuksneši
Piemēri: Tibetas plato, Andu kalnu tuksneši
Raksturojums:
Piemēri: Tibetas plato, Andu kalnu tuksneši
Raksturojums:
- Atrodas lielā augstumā (parasti virs 3000 m).
- Gaisa spiediens zems, mitruma maz, nokrišņi reti.
- Dienā karsts saules staru dēļ, naktīs ļoti auksts.
- Augi: zemi, sausumizturīgi, bieži spilvenveida augi.
- Dzīvnieki: jaki, kalnu kazas, mazi grauzēji, putni.