PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Mežu un citu biomu ģeogrāfiskā izplatība pasaulē.
| Mežu bioma | Klimats |
Organiskā
pasaule
|
Augsnes |
|
1. Skuju koku meži
jeb taiga
|
Izteikts mēreni kontinentāls klimats. Ziemas aukstas, vasaras kopumā siltas. Mērens nokrišņu daudzums.
|
Dominējošie ir skujkoki: Egles, priedes, baltegles, ciedri, lapegles. Mežos kažokzvēri. Lāči, vilki, aļņi, stirnas, lapsas, zaķi, brieži, vāveres, mežacūkas u.c.
|
Mazauglīgas, podzolētās, vietām purvainās gleja augsnes. |
| 2. Jauktie meži |
Atrodas pārejas apgabalā no mērenā
okeāniskā jeb jūras klimata apgabala uz kontinentālo mēreno klimatu.
|
Jauktajos mežos aug gan skujkoki (egle un priede), gan lapkoki (ozols un bērzs), zemsedzē sastopamas mellenes, virši, papardes un sūnas. Tajos dzīvo dzīvnieki, piemēram, staltbrieži, mežacūkas, lūši, putni un dažādi abinieki un kukaiņi.
|
Velēnu, dažādas pakāpes podzolētās augsnes. Samērā mazauglīgas, tomēr ir iekopjamas. Zemākās vietās purvainās augsnes. |
|
3. Platlapju meži
|
Dominē mitrais mērenais jūras jeb okeāniskais
klimats. Ziemas parasti bez sala, vasaras bieži pavēsas. Daudz nokrišņu, sniegs ziemā reti, parasti kalnienēs.
|
Dominē lapu koki, sevišķi platlapji: gobas,
kļavas, ozoli, skābarži, vīksnas, dižskābārši, liepas u.c. Dzīvnieki: brieži,lapsas, vāveres, fazāni, stirnas utt.
|
Auglīgās mežu brūnās vai pelēki brūnās augsnes. Ārpus mežiem tās kļuvušas par kultūraugsnēm. Bieži pārpurvojas ieplakās. |
|
4. Mūžzaļie cietlapju
meži un krūmāji
|
Atrodas subtropu klimata joslā. Sezonāla gaisa masu maiņa. Ziemas siltas, mitras, jo ieplūst mērenās jūras jeb okeāniskās gaisa masas, sniegs ļoti reti. Vasaras garas, karstas, sausas, jo ieplūst tropiskās gaisa masas.
|
Līdzās lapu kokiem kā kastaņām, skābaržiem, platānām, akācijām, akmensozoliem u.c. aug arī mūžzaļie koki un krūmi: olīvkoki, lauru koki, mirtes, oleāndri, bukši cipreses, pīnijas, magnolijas u.c Dzīvo dambrieži, šakāļi, dzeloņcūkas, truši, rāpuļi. |
Samērā auglīgās kanēļbrūnās vai
pēlēki kanēļbrūnās, iedzeltenās augsnes.
Maz saglabājušās, jo pārveidotas par kultūraugsnēm. Vasarās bieži izkalst, sacietē, saplaisā.
|
|
5. Sezonāli mitrie meži
|
Klimats sezonāli mitrajos mežos ir silts ar izteiktām sausuma un lietus sezonām, kad lietus periods nodrošina bagātīgu augu augšanu, bet sausajā laikā daba kļūst mierīgāka un lapas bieži nobirst.
|
Augi: Magnolijas, tējaskrūmi, Mandžūrijas riekstkoki, kamēlijas.
Dzīvnieki: Indijas degunradzis, lielā panda, gaviāls, garlūpu lācis
|
Musonu mežos augsne parasti ir dziļa, auglīga, smilšmāla vai mālaina, ar labu ūdens caurlaidību lietus sezonā, bet sausajā periodā tā var kļūt daļēji sausāka un cietāka. Tā ir bagāta ar organiskajām vielām, pateicoties lapu kritalām un ātrai sadalīšanās intensitātei mitrā sezonā.
|
|
6. Mitrie tropiskie
(lietus)meži
|
Klimats visu gadu maz mainās. Ir ļoti mitrs un silts. Valda ekvatoriālās gaisa masas. Tālāk no ekvatora sāk izpausties arvien garāks sausuma periods. | Ļoti bagātīga augu un dzīvnieku valsts. Liela bioloģiskā daudzveidība. Koki izvietojušies no 7 līdz 13 stāviem. Grūti caurejami jo daudz liānu, epifītu, krūmaugu. Pamežs reizēm vāji izteikts gaismas trūkuma dēļ. | Visai mazauglīgās sarkandzeltenās feralītās (dzelzs sāļu, dzelžainās) augsnes. Maz organisko vielu, jo trūdvielas ātri sadalās un uzsūcās augos vai lielā nokrišņu daudzuma dēļ tiek izskalotas |