PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Meža augšanas apstākļu tips ir nogabals ar salīdzinoši viendabīgu koku, krūmu un zemsedzes augāja sastāvu, kuru ir ietekmējuši dotajai vietai noteikti augsnes un mitruma apstākļi.
Mežus iedala divās lielās grupās – cilvēka būtiski neietekmētos mežos un cilvēka nosusinātos mežos.
Cilvēka būtiski neietekmētie mež (sausieņi, slapjaiņi, purvaiņi)i ir dabiskie meži, kas veidojušies un attīstījušies bez tiešas cilvēka iejaukšanās. Tajos saglabājas dabiska augsne, mitruma režīms un sugu sastāvs. Šādos mežos notiek dabiskā atjaunošanās, un tie ir svarīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Cilvēka nosusinātie meži (āreņi un kūdreņi) ir teritorijas, kur cilvēks ir mainījis ūdens režīmu, ierīkojot grāvjus vai drenāžas sistēmas, lai mazinātu mitrumu un uzlabotu koksnes ražību. Šajos mežos augsne kļūst sausāka, mainās augu un koku sugu sastāvs, un tie zaudē daļu dabiskuma, bet kļūst ražīgāki saimnieciskā ziņā.
Cilvēka būtiski neietekmētie mež (sausieņi, slapjaiņi, purvaiņi)i ir dabiskie meži, kas veidojušies un attīstījušies bez tiešas cilvēka iejaukšanās. Tajos saglabājas dabiska augsne, mitruma režīms un sugu sastāvs. Šādos mežos notiek dabiskā atjaunošanās, un tie ir svarīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Cilvēka nosusinātie meži (āreņi un kūdreņi) ir teritorijas, kur cilvēks ir mainījis ūdens režīmu, ierīkojot grāvjus vai drenāžas sistēmas, lai mazinātu mitrumu un uzlabotu koksnes ražību. Šajos mežos augsne kļūst sausāka, mainās augu un koku sugu sastāvs, un tie zaudē daļu dabiskuma, bet kļūst ražīgāki saimnieciskā ziņā.
Sausieņu meži aug sausās, saulainās vietās, kur augsne ir smilšaina un labi drenēta. Šajos mežos ūdens trūkst, tāpēc tajos mīt augi, kas labi pielāgojušies sausumam.
Galvenās sugas: priede, kadiķis, reizēm bērzs.
1.Sils
- Aug ļoti sausās, vieglās smilts augsnēs.
- Koku stāvi ir reti, lielākoties priedes.
- Zemes klājums veidots no sūnām un ķērpjiem (piemēram, briežu ķērpjiem).
- Raksturīga zema ražība un mazs zemsedzes augu skaits.
2. Mētrājs
- Aug sausās vietās, kur augsnē ir nedaudz vairāk barības vielu nekā silā.
- Mežā aug priedes, bērzi un reizēm arī egles.
- Zemsedzē sastopami virši, brūklenes, dažas sūnas un ķērpji.
- Maz auglīgs mežs, bet bagāts ar gaismprasīgām sugām.
3. Damaksnis
- Aug mitrākās, bet vēl sausieņu zonā esošās augsnēs.
- Galvenās sugas: melnalksnis, bērzs, egle.
- Zemsedzē aug mētras, kosa, papardes, kas norāda uz auglīgāku augsni.
- Mežs ražīgs, ar blīvu zemsedzi.
4. Vēris
- Aug mēreni mitrās, auglīgās minerālaugsnēs.
- Galvenās sugas: egle, bērzs, priede.
- Zemsedzē – mellenes, mētras, sūnas, papardes.
- Viens no ražīgākajiem sausieņu mežu tipiem.
5. Gārša
- Aug bagātīgās, barības vielām ļoti bagātās augsnēs.
- Dominē egle, kļava, liepa, osis, bērzs.
- Zemsedzē – gāršas augi: gaiļbiksītes, nātres, mētras, vizbuļi.
- Ļoti ražīgs un bioloģiski daudzveidīgs meža tips.
Lāns ir sausieņu meža tips, kas sastopams uz labi drenētām, smilšainām minerālaugsnēm. Augšējā augsnes slānī parasti ir 4–5 cm biezs trūdvielu jeb jēltrūda slānis, kas sadalās salīdzinoši ātri. Organisko atliekām saplūstot, var noteikt tikai pēdējo 2–3 gadu nokrišņu kārtas. Augsne ir podzolēta, mēdz būt diezgan dziļa, un koku sakņu zona sasniedz ap 50 cm dziļumu. Nereti šajā tipā dominē skābas augu sugas, piemēram, mellenes.
Slapjaiņu meži aug mitrās vai pārmitrās vietās, kur augsne satur pietiekami daudz ūdens, bet nav pastāvīgi applūdusi. Šie meži ir ražīgāki nekā sausieņi, jo augsne ir barības vielām bagātāka.
Galvenās sugas: egle, bērzs, melnalksnis, reizēm priede.
Galvenās sugas: egle, bērzs, melnalksnis, reizēm priede.
Purvaiņu meži atrodas pastāvīgi mitrās, kūdrainās vietās, kur ūdens stāv augstu un augsne ir skāba un barības vielām nabadzīga.
Āreņu meži
Āreņu meži ir sausieņu mežu tips, kas aug sausās, smilšainās un saulainās vietās, parasti paugurainēs vai kāpās. Augsne tajos ir nabadzīga ar maz barības vielu un mitruma, tāpēc koki aug lēni.
Galvenā koku suga ir parastā priede, retāk sastopams bērzs vai kadiķis. Koku audze ir reti augoša, ar zemu krūmu un augu klājumu. Zemsedzē dominē brūklenes, virši, sūnas un ķērpji.
Āreņu meži ir gaismprasīgi, sausi un nabadzīgi, taču tie ir svarīgi erozijas novēršanai un smilšu kāpu nostiprināšanai.
Āreņu meži ir sausieņu mežu tips, kas aug sausās, smilšainās un saulainās vietās, parasti paugurainēs vai kāpās. Augsne tajos ir nabadzīga ar maz barības vielu un mitruma, tāpēc koki aug lēni.
Galvenā koku suga ir parastā priede, retāk sastopams bērzs vai kadiķis. Koku audze ir reti augoša, ar zemu krūmu un augu klājumu. Zemsedzē dominē brūklenes, virši, sūnas un ķērpji.
Āreņu meži ir gaismprasīgi, sausi un nabadzīgi, taču tie ir svarīgi erozijas novēršanai un smilšu kāpu nostiprināšanai.
Kūdreņu meži
Kūdreņu meži ir purvainu mežu tips, kas aug kūdrainās, pastāvīgi mitrās vietās, kur gruntsūdens līmenis ir ļoti augsts. Augsne ir skāba un nabadzīga ar barības vielām, bieži klāta ar biezām purva sūnām (sfagniem).
Galvenās koku sugas ir priede un bērzs, retāk egle. Koki parasti ir mazi un izstīdzējuši, jo skābajos un mitrajos apstākļos aug lēni.
Zemsedzē aug dzērvenes, vaivariņi, purva sūnas un citi mitrumu mīloši augi. Kūdreņu meži ir nabadzīgi un lēni augoši, bet tie ir ļoti nozīmīgi kūdras veidošanās un oglekļa uzkrāšanas procesā.
Kūdreņu meži ir purvainu mežu tips, kas aug kūdrainās, pastāvīgi mitrās vietās, kur gruntsūdens līmenis ir ļoti augsts. Augsne ir skāba un nabadzīga ar barības vielām, bieži klāta ar biezām purva sūnām (sfagniem).
Galvenās koku sugas ir priede un bērzs, retāk egle. Koki parasti ir mazi un izstīdzējuši, jo skābajos un mitrajos apstākļos aug lēni.
Zemsedzē aug dzērvenes, vaivariņi, purva sūnas un citi mitrumu mīloši augi. Kūdreņu meži ir nabadzīgi un lēni augoši, bet tie ir ļoti nozīmīgi kūdras veidošanās un oglekļa uzkrāšanas procesā.