Meži veido aptuveni trešo daļu no pasaules sauszemes platības un nodrošina dzīvotnes miljoniem dzīvnieku un augu sugu. Vislielākās mežu platības atrodas Brazīlijā, Kanādā un Krievijā, kurās dominē lietusmeži un boreālie skujkoku meži. Amazones lietusmeži Brazīlijā ir pasaules lielākie tropu meži, savukārt Kanādā un Sibīrijā atrodas plaši skujkoku un jaukto mežu masīvi.
Eiropā mežainums ir dažāds – ziemeļu valstīs, piemēram, Somijā un Zviedrijā, meži veido aptuveni \(70\) \(\%\) teritorijas, bet Dienvideiropā tie aptver tikai \(20–30 \%\). Eiropas meži tiek aktīvi apsaimniekoti un atjaunoti, nodrošinot gan koksnes resursus, gan rekreācijas iespējas. Tropu valstīs, piemēram, Indonēzijā, meži bieži tiek izcirsti, kas apdraud bioloģisko daudzveidību un klimatu.
Meži ir nozīmīgi oglekļa piesaistītāji, palīdzot mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Vācijā un Francijā meži veido daļu kultūras un ainavas mantojuma, vienlaikus kalpojot kā ekosistēmu aizsargjoslas. Globāli meži nodrošina ūdens saglabāšanu, augsnes aizsardzību un gaisa attīrīšanu. Tādējādi meži ir būtiski gan cilvēku dzīvei, gan planētas ekoloģiskajai līdzsvarotībai.
Mežainums ir mežu platība izteikta procentos no valsts vai kādas citas teritorijas kopējās platības.
Bieži valsts teritorijas platība tiek dota kvadrātkilometros, bet to mežu platības hektāros. Lai aprēķinātu kādas teritorijas mežainumu, ir jānovienādo mērvienības. Parasti hektārus pārveido kvadrātkilometros. Jāatceras, ka \(100\ ha\) ir \(1\ km^2\). Piemēram, ja meži aizņem \(154\ 000\ ha\), tad tas ir \(1540\ km^2\).
Mežainumu aprēķina pēc šādas formulas:
Piemērs:
Uzdevums: Cik \(\%\) no teritorijas aizņem meži, jeb kāds ir mūsu valsts mežainums, ja Latvijas platība ir \(64589\ km^2\), no kuriem \(3\ 296\ 000\ ha\) aizņem mežu platības?
Atrisinājums:
1. doto mežainumu izsakām \(km^2\):
\(3296000 : 100 = 32960\ km^2\)
2. aprēķinām mežainumu:
\(M= 39260\ km^2 : 64589\ km \cdot\ 100\% = 51,0\%\)