Meža stāvs ir noteikta augstuma augāja josla meža ekosistēmā.
Mērenās klimata joslas mežu meža stāvi
Mērenās klimata joslas mežos augājs veido izteiktu vertikālo struktūru, ko veido šādi meža stāvi:
- Koku stāvs: To veido meža valdošās koku sugas. Mērenās klimata joslas ziemeļos tie visbiežāk ir skujkoki (priedes, egles, baltegles un citi), bet dienvidos – lapu koki (ozoli, liepas, kļavas, oši, gobas, vīksnas, skābarži un citi).
- Krūmu stāvs: To veido krūmi un zema auguma koki, kas aug zem koku vainagu klāja (piemēram, lazdas, ievas, pīlādži, krūkļi, segliņi un citi). Krūmu stāvā augošie krūmi veido meža pamežu, bet jaunie kociņi, kas ar laiku izaugs un stāsies pašreizējo pieaugušo koku vietā, veido paaugu.
- Lakstaugu stāvs: Šo stāvu veido meža zālaugi (vijolītes, vizbulītes, lakači, zeltstarītes, zemzālītes, zaķskābenes un citi), papardes, kā arī sīkkrūmi (piemēram, mellenes, brūklenes un citi).
- Sūnu stāvs: Viszemākais stāvs mežā, kas klāj augsnes virsmu un ko veido sūnas, ķērpji un sēnes.
Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, bet zemsega – vēl nesatrūdējušu augu atliekas, kas pārsedz augsnes virskārtu. Skujkoku mežos to galvenokārt veido nobirušās skujas, bet lapkoku mežos – nokritušās koku lapas.
Koku stāvu skaits mežos
Jēdzienu „koku stāvs” lieto attiecībā uz to, cik atšķirīgā garumā mežā ir pieaugušie (izaugušie) koki. Ja koku garums mežā ir vienāds vai līdzīgs, tad tas nozīmē, ka mežam ir viens koku stāvs. Tā tas ir, piemēram, stādītam monokultūras mežam ar vienu koku sugu. Dabiskam mežam mērenajā klimata joslā ir 1–4 koku stāvi (Latvijā visbiežāk 1–2), savukārt ekvatoriālajā klimata joslā mežos koku stāvu skaits ir 7–13 (jo tajos aug ļoti dažādas koku sugas, līdz ar to izaugušie koki ir ļoti atšķirīgā garumā).
Jēdzienu „koku stāvs” lieto attiecībā uz to, cik atšķirīgā garumā mežā ir pieaugušie (izaugušie) koki. Ja koku garums mežā ir vienāds vai līdzīgs, tad tas nozīmē, ka mežam ir viens koku stāvs. Tā tas ir, piemēram, stādītam monokultūras mežam ar vienu koku sugu. Dabiskam mežam mērenajā klimata joslā ir 1–4 koku stāvi (Latvijā visbiežāk 1–2), savukārt ekvatoriālajā klimata joslā mežos koku stāvu skaits ir 7–13 (jo tajos aug ļoti dažādas koku sugas, līdz ar to izaugušie koki ir ļoti atšķirīgā garumā).