Meža stāvs ir kāda apmēram vienāda augstuma augāja josla, zona meža biomā. Parasti mērenās joslas mežos ir trīs stāvi: augšējais kokaugu, vidējais pameža krūmāju un zemākais lakstaugu, puskrūmu u. c. augu zemsedzes stāvs. Mitros tropiskos lietusmežos augāja stāvu skaits bieži var būt lielāks.
Mitro tropisko lietusmežu augāja stāvi
Citu klimatisko joslu mežu tipos stāvu skaits parasti ir mazāks. Reizēm tiek izdalīti arī apakšstāvi.
Mērenās joslas mežu stāvi
Mērenās joslas mežos augājs veido izteiktu vertikālo struktūru, kas sadalās šādos stāvos:
- Koku stāvs: To veido paši garākie kokaugi. Mērenajā joslā tie parasti ir skujkoki (priedes, egles) un lapu koki (bērzi, apses, ozoli, liepas, kļavas). Ja mežā koki aug vairākos līmeņos, pašā koku stāvā var izdalīt I (galveno) un II (zemāko) koku stāvu (piemēram, egles zem priedēm).
- Krūmu stāvs jeb pamežs: To veido krūmi un mazāka izmēra koki, kas aug zem koku vainagu klāja. Šeit sastopami pīlādži, ievas, lazdas, krūkļi u. c.
-
Lakstaugu un sīkkrūmu stāvs: Šajā stāvā aug dažādi meža lakstaugi, zālaugi, papardes, kā arī sīkkrūmi un puskrūmi (piemēram, mellenes, brūklenes, zaķskābenes).
-
Sūnu un ķērpju stāvs: Tas ir viszemākais stāvs, kas tieši klāj augsnes virsmu un veido dzīvo zemsedzi.
Subtropu mūžzaļos cietlapju mežos, bieži ir tikai divi stāvi, jo koki, kas drīzāk ir lieli krūmi, sausuma dēļ nav lieli, arī pamežs vāji attīstīts un sausajās vasarās bieži nokalst, iznīkst.