PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Augsne ir sarežģīta sistēma ar dažādiem slāņiem.
Šie slāņi, ko sauc par horizontiem, veidojas pakāpeniski dažādu procesu ietekmē, un kopā tie veido augsnes profilu.
Augsnes horizonti atšķiras pēc krāsas, sastāva un funkcijas. Nedzīvās zemsegas horizonts (O) ir tumšāks un bagātāks ar organiskām vielām, kas rodas no augu un dzīvnieku atliekām, kuras sadala mikroorganismi, nodrošinot augus ar barības vielām un uzlabojot struktūru. Humusa horizonts (A) satur trūdvielas kopā ar minerāļiem, savukārt eluviālais horizonts (E) ir gaišāks un mazāk bagāts ar organisko vielu, tajā notiek minerālvielu izskalošanās. Ieluviālais jeb ieskalošanas horizonts (B) uzkrāj vielas, kas izskalotas no augšējiem slāņiem, un bieži ir blīvāks ar vairāk māla daļiņu. Cilmiezis (C) sastāv no iežu dēdēšanas produktiem, piemēram, smiltīm, māla vai akmeņiem, kas ietekmē augsnes ūdens caurlaidību un citas īpašības.
Papildus pastāv kūdras horizonts (H), kas sastāv galvenokārt no organiskajām atliekām, kuras nav pilnībā sadalījušās, un tas bieži veidojas purvos. Glejas horizonts (G) rodas ilgstoši mitrās un slikti drenētās vietās; tajā augsne kļūst zilganpelēka vai zaļganpelēka, un dominē reducēti dzelzs savienojumi, kas liecina par ūdens piesātinājumu.
Augsnes horizonti