Savā ikdienā mēs izmantojam dažādus dabas resursus. Ir nepieciešama pārtika un ūdens, lai dzīvotu, tāpat ir nepieciešama enerģija dažādu procesu nodrošināšanai, sākot no ēdiena gatavošanas un beidzot ar lielajiem rūpnieciskajiem procesiem. Apģērbu, transporta, ēku, darbarīku un visu citu izmantojamo priekšmetu ražošanai ir nepieciešami resursi.
Viens no veidiem, kā var iedalīt dabas resursus ir pēc to izmantošanas veida.
- Enerģētiskie resursi ir tādi resursi, kurus izmanto enerģijas iegūšanai, piemēra, nafta, ogles, vējš, saule.
- Rūpniecības izejvielu resursi ir tādi resursi, kurus izmanto dažādu preču ražošanā, piemēram, no koksnes iegūst celulozi, no kā savukārt ražo papīru, no dzelzsrūdas iegūst dzelzi un dažādus to sakausējumus, no smiltīm iegūst stiklu.
- Tūrisma un atpūtas resursi. Daudzi brīvo laiku saista ar atpūtu dabā, brauc uz dabas takām, lai atpūstos no pilsētas steigas. Pludmales, meži, ainavas, ūdeņi arī ir dabas resursi.
- Lauksaimniecības resursi ir tādi resursi, kurus izmanto lauksaimniecībā un veicina tās attīstību. Viens svarīgākajiem lauksaimniecības resursiem ir augsne, bez tās pati lauksaimniecība nevarētu pastāvēt. Tā pat nozīmīga vieta ir ūdenim un klimatam.
- Zivsaimniecības resursi savukārt ir tādi resursi, kurus izmanto šajā nozarē. Svarīgākais resurs ir ūdens un pašas zivis. Tāpat šeit iederas citi ūdens dzīvnieki un planktons.
- Mežsaimniecības resursi ir tie, kas saistās ar mežu vai kokapstrādi, piemēram, pats mežs, dzīvnieki tajā, sēnes, ogas.
Galvenās dabas resursu grupas un to piemēri pēc to izmantošanas veida
Dabas resursu iedalījums pēc to izmantojamības pakāpes un spējas atjaunoties
Trešā lielā grupa, kā iedala dabas resursus ir pēc to izmantojamības un spējas atjaunoties.
Atjaunojamie resursi ir resursi, kas mums nepietrūks, piemēram, vējš. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs izmantotu vēju enerģijas ražošanai, tas nekad neizsīks. No otras puses, tādi resursi kā gāze un nafta nav atjaunojami. Tas nozīmē, ka mēs tos izlietojam daudz ātrāk, nekā tie veidojas, tāpēc to krājumi pakāpeniski izsīkst. Cilvēcei ir jāpāriet uz atjaunīgo dabas resursu izmantošanu, lai veicinātu dabas aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Neizsmeļamie dabas resursi (dēvēti arī par atjaunīgajiem resursiem) ir tādi, kurus gandrīz nav iespējams iztērēt, piemēram, vēja enerģija, saules stari, pie lielajiem okeāniem un jūrām tās ir arī plūdmaiņas enerģija, kā arī viļņu un jūru straumju enerģija. Šos resursu enerģiju uzskata par dabai visdraudzīgāko enerģijas veidu.
Izsmeļamie atjaunīgie dabas resursi ir tādi resursi, kuri, kaut arī ir izsmeļami, spēj atjaunoties īsākā vai ilgākā laikaposmā. Tādi, piemēram, ir dažādi bioloģiskie resursi kā meži, augsne, saldūdens.
Izsmeļamie dabas resursi (dēvēti arī par neatjaunīgajiem resursiem) – resursi, kuri tiek izmantoti ātrāk nekā tie spēj atjaunoties. Tas nozīmē, ka tie veidojušies ļoti ilgā laika periodā vai pie īpašiem apstākļiem. Tādi resursi, piemēram, ir nafta, gāze, dažādas rūdas.
