Latvijas derīgajiem izrakteņiem ir raksturīgi, ka lielākā daļa no tiem ir izsmeļami un neatjaunojami, ja neskaita kūdru, kas atjaunos ļoti lēni, vairāku gadu simtu vai pat tūkstošu laikā. Saldūdens, pazemes ūdeņi t.sk. minerālūdeņi laika gaitā atjaunojas daudz ātrāk. Tas atkarīgs no klimata mitruma apstākļiem, kā arī no cilvēku darbības, tos izmantojot. Ļoti vērtīgs ir organogēnas izcelsmes dabas resurss – sapropelis jeb ezera dūņas, kuru veido gultnē uzkrājušās organiskās atliekas. Sapropelis, līdzīgi kūdrai, izmantojams augsnes auglības uzlabošanai, bagātinot to ar humusu jeb trūdvielām.
Latvijas derīgo izrakteņu karte
Derīgo izrakteņu apzīmējumi Latvijas kartē
Latvijas rietumos – Kurzemē, Adzē – atrasta nafta. Pagaidām šīs atradnes devums ir mazs. Ilgu laiku urbums bija noplombēts. Ģeologi izsaka pieņēmumu, ka Baltijas jūras šelfā (kā tas ir Krievijai piederošajā Kaļiņingradas un Lietuvas rietumos) varētu būt pietiekoši lieli naftas un dabasgāzes krājumi. Diemžēl līdzšinējie kontrolurbumi Latvijas piekrastes šelfā nav devuši rezultātus. Šo resursu dēļ jūras robeža starp Latviju un Lietuvu joprojām nav novilkta un abu valstu ratificēta.
Galvenie derīgie izrakteņi Latvijā ir celtniecības būvmateriālu resursi – smilts, grants, māls, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, kā arī pagaidām maz pielietotais smilšakmens.
Baltās kvarca smiltis ir unikālas un augstvērtīgas.
Kalķakmeni visvairāk iegūst Kurzemes dienviddaļā – pie Saldus, Brocēniem.
Ģipšakmeni – pie Rīgas, Sauriešos, arī pie Skaistkalnes.
Dolomīta ieguves vietas ir daudzviet Latvijā, kur pamatiežos ir dolomīti. Lielākās atradnes ir pie Rīgas, Turkalnē u.c.
Kūdru visvairāk iegūst Latgales purvājos – Stružānos, pie Lubānas un Rīgas Tīreļpurvā u.c.
Mālus – Lodē pie Cēsīm un Zemgalē u.c.
Smilti un granti atrod visur Latvijā. Dziļurbumos pie Staiceles, virs pamatklintāja, atrasta dzelzsrūda, labas kvalitātes, bet pagaidām nesasniedzama.
Latvijā atrastas pat sīkas, nenozīmīgas akmeņogļu iegulas. Taču tām ir simboliska nozīme. Liepājas, Elejas apkārtnē no 1500 m dziļurbumiem izplūdis arī +40 +60 grādu karsts ģeotermālais ūdens.
Kādreiz Kurzemes hercoga laikā purvos ieguva un kausēja zemas kvalitātes dzelzsrūdu – limonītu. Mūsdienās tas zaudējis savu nozīmi.
Visās Latvijas lauku malās ir no Skandināvijas kalniem pēdējā, senā apledojuma laikā atnestie laukakmeņi, kas arī ir vērtīgs būvniecības resurss.
Jūrmalā, Ķemeros, izplūst sērūdeņraža minerālavoti. Šeit, tāpat kā Baldonē, bez minerālūdeņiem atrodas arī ārstnieciskās dūņas.