Epifīze ir dziedzeri, kura aktivitāte ir atkarīga no apgaismojuma. Tas novērš agrīnu dzimumdziedzeru darbību, saskaņo augšanas un nobriešanas procesus. No 7 līdz 14 gadu vecumam epifīzes šūnas pakāpeniski samazinās. Epifīze sintezē hormonu melatonīnu, kas regulē diennakts ritmu un nodrošina veselīgu miegu.
Hipotalām ir hipofīzes sastāvdaļas. Viena no galvenajām hipotalāma funkcijām ir endoktrīnās un nervu sistēmas saistīšana. Hipofīze ir mazs nepāra dziedzeris, kas ražo dažādus hormonus, piemēram augšans hormonu, oksitocīnu, antidiurētisko hormonu. Tā funkcija ir regulēt pārējo endokrīno dziedzeru darbību. Augšanas hormons veicina augšanu, oksitocīns ierosina dzemdības un piena dziedzeru darbību, bet antidiurētiskais hormons nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru nefronu kanāliņos.
Hipofīze – galvenais iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala vairākus svarīgus hormonus.
Vairogdziedzera  hormoni  regulē, piemēram, organisko  vielu  oksidēšanos,  sirdsdarbību. Hormoni tiroksīns un trijodtironīns pastiprina vielmaiņas intensitāti, sekmē organisma augšanu un attīstību. Tie pieder pie jodu saturošiem hormoniem. Tāpat vairogdziedzeri arī regulē kalcija un fosfora maiņu.
Vairogdziedzeris – iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas regulē vielmaiņas intensitāti.
Parathormons ir viens no galvenajiem kalcija un fosfora vielmaiņu regulējošiem hormoniem. To ražo epitēļijķermenīši, kas atrodas uz vairogdziedzera mugurējās virsmas.
Aizkrūts dziedzeris kavē dzimumdziedzeru priekšlaicīgu nobriešanu. Kad iestājas dzimumgatavība, aizkrūtes dziedzeris pakāpeniski samazinās un zaudē aktivitiāti. Šim dziedzeri ir nozīme arī kaulu augšanā un imunitātes veicināšanā.
Virsnieru ārējā daļa ražo hormonus, kas regulē sāls un ūdens līdzsvaru, veic pretiekaisuma darbību un mazina alerģiskās reakcijas, bet iekšējā ražo stresa hormonu - adrenalīnu. Adrenalīns un noradrenalīns stimulē organismu aktīvai darbībai un palīdz tikt galā ar stresu. Glikokortikoīdi ir virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un palielinot glikozes daudzumu asinīs stresa situācijā.
Virsnieru dziedzeris jeb virsniere – iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas stimulē organismu aktīvai darbībai, izdalot adrenalīnu.
Aizkuņģa dziedzeris izdala  divus pretējas iedarbības hormonus — insulīnu un glikagonu. Insulīns pazemina glikozes daudzumu asinīs. Kad glikozes daudzums asinīs ir par mazu, pastiprināti sāk izdalīeites glikagons, kas darbojas pretēji insulīnam un paaugstina glikozes daudzumu asinīs. Abi hormoni uztur pastāvīgu glikozes līmeni asinīs. Aizkuņģa dziedzeris ir jaukta tipa dziedzeris un kā ārējās sekrēcijas dziedzeris, tas ražo gremošanas sulu.
Aizkuņģa dziedzeris – iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas sulu un regulē glikozes daudzumu asinīs.
Dzimumdziedzeri ražo sieviešu un vīriešu dzimumhormonus. Estrogēni ir galveno sieviešu dzimumhormonu grupa. Tie veicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību un regulē dzimumšūnu attīstību. Progesteronam ir ļoti liela nozīme embrionālās attīstības sākuma periodā dzemdē. Androgēni ir dzimumhormonu grupa, kas kontrolē un nodrošina vīrišķās dzimumpazīmes. Testosterons un androsterons stimulē spermatozoīdu rašanos, kā arī vīriešu dzimumorgānu un dzimumpazīmju attīstību.
Dzimumdziedzeri – iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri izdala dzimumšūnas un hormonus, kas regulē katram dzimumam raksturīgo pazīmju veidošanos.