Mākslīgām jeb cilvēku veidotām ekosistēmām ir dažas dabiskās ekosistēmu īpašības, taču tās rada un uztur cilvēki. Šādas ekosistēmas var būt gan radītas cilvēka iejaukšanās rezultātā, piemēram, lauksaimniecības zemes, pilsētu parki vai dārzi, gan dabiskās ekosistēmas, kas ir pārveidotas vai mainītas cilvēka darbības rezultātā, piemēram, mežu izciršana vai hidroelektrostaciju izveide.
Cilvēku radītās ekosistēmas ir daudz vienkāršākas nekā dabiskās ekosistēmas - tās bieži vien ir mazāk daudzveidīgas bioloģiskajā ziņā un tajās dominē cilvēka ieviestās sugas un elementi. Piemēram, lauksaimniecības teritorijās var būt pārsvarā vienas vai dažu sugu kultivēti augi, savukārt pilsētās bieži dominē cilvēkiem iecienītas sugas un izvēlētie augsnes pārvaldības veidi.
Mākslīgās ekosistēmas - labības lauks un pilsēta
Tāpat kā dabiskās ekosistēmās, arī mākslīgai ekosistēmai Saules gaisma ir galvenais augu enerģijas avots, taču mākslīgās ekosistēmās var tikt izmantots arī mākslīgais mēslojums un citas barības vielas. Mākslīgās ekosistēmas ir veidotas tā, ka mijiedarbība starp elementiem nav obligāta, tāpēc šīm sistēmām var būt nepilnīgs enerģijas aprites cikls.
Lai cilvēka veidotās ekosistēmas būtu ilgtspējīgas un labvēlīgas, ir svarīgi veikt atbilstošu plānošanu, pārvaldību un aizsardzību.
Lai cilvēka veidotās ekosistēmas būtu ilgtspējīgas un labvēlīgas, ir svarīgi veikt atbilstošu plānošanu, pārvaldību un aizsardzību.
Sakarā ar cilvēku milzīgo ietekmi uz dabu, ir izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kas līdzsvaro iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, neapdraudot nākamo paaudžu (vajadzību nodrošināšanas) iespējas.