Tu jau proti reizināt un dalīt divas pozitīvas parastās daļas vai jauktus skaitļus. Zīmju likumu var izmantot arī gadījumā, ja parastām daļām vai jauktiem skaitļiem ir dažādas vai vienādas zīmes.
Reizinājums ir pozitīvs skaitlis, ja reizinātāji ir ar vienādām zīmēm:
Dalījums ir pozitīvs skaitlis, ja dalāmais un dalītājs ir ar vienādām zīmēm:
Reizinājums ir negatīvs skaitlis, ja reizinātāji ir ar dažādām zīmēm:
Dalījums ir pozitīvs skaitlis, ja dalāmais un dalītājs ir ar vienādām zīmēm:
Piemērs:
Sareizinot (vai izdalot) vairākus dažādzīmju skaitļus, reizinājums (vai dalījums) ir pozitīvs, ja negatīvo reizinātāju (vai dalāmo un dalītāju) skaits ir pāra skaitlis, bet negatīvs, ja negatīvo reizinātāju ( vai dalāmo un dalītāju) skaits ir nepāra skaitlis.
Piemērs:
Rezultāts ir negatīvs, jo negatīvo reizinātāju skaits ir \(3\) (nepāra skaitlis).
Rezultāts ir pozitīvs, jo negatīvo dalāmo un dalītāju skaits ir \(4\) (pāra skaitlis).
Daļveida izteiksmes vērtību atrod pēc šāda plāna:
1. aprēķina skaitītāja vērtību;
2. aprēķina saucēja vērtību;
3. skaitītāja un saucēja vērtības izdala, saīsina vai arī daļu izsaka jaukta skaitļa veidā.
Piemērs:
\(=\)
1. Vispirms izpēta, vai daļu var izteikt kā decimāldaļu. Ja to var izdarīt, tad daļu uzraksta kā decimāldaļu un izpilda doto darbību.
Skaitītājā daļu var izteikt kā decimāldaļu un tad izpildīt reizināšanas darbību.
2. Saucējā tikai vienu daļu var izteikt kā decimāldaļu, bet otru daļu nevar izteikt kā decimāldaļu, tāpēc izpilda darbību ar daļām.
3. Sareizinot daļas, atbilde ir daļa, kuru var izteikt kā decimāldaļu.
4. Izdalām skaitītāju ar saucēju.