Prasmi reizināt daļu ar daļu izmantojam arī jauktu skaitļu reizināšanā.
Svarīgi!
Lai sareizinātu jauktu skaitli ar daļu vai arī jauktu skaitli ar jauktu skaitli, jauktos skaitļus pārveido par neīstām daļām un rīkojas tāpat kā daļu reizināšanā.
Piemērs:
245⋅17=2⋅5+45⋅17=145⋅17=142⋅15⋅71=25
Piemērs:

345⋅1119=3⋅5+45⋅1⋅19+119=195⋅2019=191⋅20451⋅191=1⋅41⋅1=41=4
Daļas saīsina, kad reizinājums ir uzrakstīts ar kopīgu daļsvītru.
Svarīgi!
Lai sareizinātu jauktu skaitli ar veselu skaitli, jaukto skaitli pārveido par neīstu daļu un veselo skaitli raksta kā daļu ar skaitītāju \(1\), un rīkojas tāpat kā daļu reizināšanā.
Piemērs:
213⋅5=2⋅3+13⋅51=73⋅51=353=1123
Jauktus skaitļus var pierakstīt kā summas un tad lietot darbību īpašības.
Piemērs:
412⋅5=(4+15)⋅5=(4⋅5)+(15⋅5)=20+1=21
Dotajā piemērā ir lietota reizināšanas sadalāmības īpašība.
(a+b)⋅m=a⋅m+b⋅m
Summu reizinot ar kādu skaitli, katru saskaitāmo sareizina atsevišķi ar doto skaitli un iegūtos rezultātus saskaita kopā.
Jauktu skaitli reizinot ar īstu daļu, reizinājums ir mazāks nekā jauktais skaitlis.
Piemērs:
123⋅34=53⋅34=5⋅3131⋅4=54=114
 
114=54un123=5354<53114<123
Skaitli reizinot ar daļu, kas ir lielāka par \(1\), rezultāts ir vienāds ar \(1\).
Piemērs:
 
23⋅112=23⋅32=21⋅3131⋅21=1
 
Jauktu skaitli reizinot ar jauktu skaitli (neīstu daļu), reizinājums ir lielāks nekā otrais reizinātājs.
Piemērs:
112⋅214=32⋅94=278=338
 
214=94=9⋅24⋅2=188338=278188<278214<338
 
Lai kāpinātu parasto daļu, šo daļu reizina pašu ar sevi tik reižu, cik liels ir kāpinātājs.
Piemērs:
472=47⋅47=4⋅47⋅7=1649
Piemērs:
253=25⋅25⋅25=8125
Lai kāpinātu jauktu skaitli, vispirms to pārveido par neīstu daļu un tad lieto atkārtotu reizināšanu. Iegūto rezultātu pārveido par jauktu skaitli.
2132=732=73⋅73=499=549