Teikumā ir dažādi teikuma locekļi:
- teikuma virslocekļi jeb teikuma priekšmets un izteicējs;
- teikuma palīglocekļi. (Teikuma palīglocekļi nosauc darbības veicēja īpašības vai pazīmes, darbības vietu, laiku, veidu u.c.)
Visi teikuma locekļi atbild uz kādu jautājumu (kas? ko dara? kāds? kam? ko? u.c.).
Ja teikumā divi vai vairāk vārdu atbild uz vienu un to pašu jautājumu un paskaidro vienu un to pašu vārdu, tos sauc par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem. Ļoti bieži vienlīdzīgie teikuma locekļi pieder vienai vārdšķirai (lietvārdi, īpašības vārdi, darbības vārdi, skaitļa vārdi).
Piemērs:
Mamma mežā lasīja sēnes un ogas.
Šajā piemērā vienlīdzīgie teikuma locekļi sēnes un ogas atbild uz jautājumu ko? (ko mamma mežā lasīja?) un paskaidro vienu un to pašu vārdu – lasīja.
Vienlīdzīgus teikuma locekļus var saistīt gan saikļi (piemēram, un, bet, vai, jeb), gan tie var būt virknēti bez saikļiem (starp tiem liek tikai komatu).
Tieši savstarpējais saistījums nosaka pieturzīmju lietošanu vienlīdzīgu teikuma locekļu virknēs.
Tieši savstarpējais saistījums nosaka pieturzīmju lietošanu vienlīdzīgu teikuma locekļu virknēs.
Svarīgi!
Komatu starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem neliek, ja divus vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi un, vai, jeb!
Piemērs:
Reiz mežā satikās lapsa un zaķis. (Lapsa, zaķis – atbild uz jautājumu kas? un paskaidro vārdu satikās; kas satikās? – lapsa un zaķis).
Tu vēlies zaļo vai sarkano ābolu? (Zaļo, sarkano – atbild uz jautājumu kādu? un paskaidro vārdu ābolu; kādu ābolu? – zaļo vai sarkano).
Vecmamma saka, ka viņai garšo tupeņi jeb kartupeļi. (Tupeņi, kartupeļi – atbild uz jautājumu kas? un paskaidro vārdu garšo; kas garšo? – tupeņi jeb kartupeļi).
Svarīgi!
Komats starp diviem vienlīdzīgiem teikuma locekļiem jāliek, ja tos saista saiklis bet (komats liekams pirms bet)!
Piemērs:
Māsa skatījās, bet neko neteica.
Svarīgi!
Starp diviem vai vairāk vienlīdzīgiem teikuma locekļiem jāliek komats, ja tos nesaista neviens saiklis!
Piemērs:
Mamma uz manu dzimšanas dienu cepa pīrāgus, torti, pankūkas, kēksiņus.