4. Senās Grieķijas kultūras mantojums

Senās Grieķijas kultūras mantojums ir daudzveidīgs. Līdzās filosofijai un zinātnei grieķi attīstīja arī literatūru, teātri, mākslu, arhitektūru un sporta tradīcijas. Daudzas no tām turpina dzīvot arī mūsdienās. 

 

Senajā Grieķijās radās Eiropas teātra tradīcija. Izrādnes sākotnēja bija saistītas ar reliģiskiem svētkiem par godu dievam Dionīsam.

Attīstījās divi svarīgi teātra žanri – traģēdija un komēdija. 

Traģēdija autori, piemēram, Eshils, Sofokls un Eiripīds, aplūkoja cilvēka izvēles, likteni, vainu un atbildību. Savukārt komēdiju autors Aristofans izmantoja humoru, lai kritizētu sabiedrību un politiķus. 

 

 

Aristofrans dzīvoja Atēnās un savās lugās ar humoru kritizēja politiķus, sabiedrības paradumus un pat citus slavenus cilvēku. Aristofrans savā lugā "Mākoņi" izsmēja pašu Sokrātu, attēlojot viņu kā dīvainu doma'tāju, kurš māca jauniešiem apšaubīt ierastos uzskatus. 

 

Senie grieķi lielu nozīmi piešķīra stāstiem par varoņiem, cilvēka izvēlēm, drosmi, likteni un attiecībām ar dieviem. Šie stāsti sākotnēji tika nodoti mutiski, bet vēlāk tika pierakstīti un kļuva par Eiropas literatūras pamatu. 

 

Īpaši svarīgi ir eposi "Iliāda" un "Odiseja". Tajos aprakstītie varoņi un notikumi kļuvuši par iedvesmas avotu daudziem vēlākiem rakstniekiem, mākslniekiem un filmu veidotājiem. 

Sengrieķu literatūrā nozīmīga ne tikai stāsta izstāstīšana, bet arī jautājumi par cilvēka rīcību. Vai varonis drīkst nepakļauties dievu gribai? Kas ir drosme? Vai cilvēks pats veido savu likteni? Šādi jautājumi sengrieķu literatūrā padarīja stāstus nozīmīgus arī nākamajām paaudzēm. 

 

Senās Grieķijas mākslā liela nozīme bija cilvēka proprocijām, līdzsvaram un harmonijai. Grieķu tēlnieki bieži attēloja cilvēka ķermeni idealizētā formā. 

 

 

Arhitektūrā attīstījās trīs nozīmīgi veidi – doriskais, joniskais un korintiskais. Tos vislabāk var atpazīt pēc kollona un to kapiteļu jeb kolonnu augšdaļas rotājuma formas.

 

Grieķu arhitektūras ietekme sagalbājās arī pēc Senās Grieķijas beigām. Romieši pārņema daudzus grieķu arhitektūras principus, bet vēlāk tos no jauna izmantoja renesanses un jaunāko laiku arhitekti. 

 

Tāpēc grieķu kolonnas un citi arhitektūras elementi mūsdienās sastopami muzejos, universitātēs, valdības ēkās un citās sabiedriskās celtnēs. 

 

 

Arī Latvijā varam atrast Senās Grieķijas arhitektūras ietekmi. Latvijas Nacionālās operas ēkas fasādi rotā sešas joniskā ordera kolonnas. Tādejādi sengrieķu arhitektūras formas sastopamas arī mūsdienu Latvijas pilsētvidē.

 

 

Senajā Grieķijā radās Olimpiskās spēles. Pirmā zināmās spēles Olimpijā notika 776. g. p. m. ē. Tās tika rīkotas par godu dievam Zevam. 

Sacensībās sportisi piedalījās skriešanā, cīņā, diska un šķēpa mešanā, ratu sacīkstēs un citās disciplīnās. 

Senās Olimpiskās spēles beidza rīkot 4. gs. m. ē. Mūsdienu Olimpiskās spēles tika atjaunotas 1896. gadā Atēnās. Tādejādi mūsdienu olimpiskā kustība turpina seno grieķu sporta tradīciju. 

 

 

Svarīga Senās Grieķijas kultūras mantojuma daļa ir grieķu mitoloģija. Grieķi ticēja daudziem dieviem un dievietēm, piemēram, Zevam, Hērai, Atēnai, Apollonam, Poseidonam un Afrodītei.

Mīti stāstīja par dieviem un varoņiem un skaidroja pasaules izcelsmi, cilvēku rīcību un dažādas dabas parādības. 

 

Grieķu mitoloģija joprojām ir sastopama literatūrā, filmās, mākslā un populārajā kultūrā. 

 

Arī grieķu valoda ir atstājusi nozīmīgu mantojumu. Daudzi mūsdienu zinātnes un medicīnas termini ir veidoti no grieķu valodas vārdiem. Piemēram, vārdi demokrātija, filosofija, bioloģija un ģeogrāfija ir saistīti ar sengrieķu valodu. 

 

 

Senās Grieķijas kultūras mantojums ir sagalbājies daudzās mūsdienu dzīves jomās. Grieķu filosofu idejas ietekmēja Rietumu domāšanu, sengrieķu literatūru un kļuva par Eiropas literatūras pamatu, bet teātra žanri joporjām tiek izmantoti uz skatuves un kino. 

Grieķu matemātiķu un zinātnieku darbi veicināja zinātnes attīstību, savukārt arhitektūras formas un tēlniecības principi tuprināja ietekmēt Eiropas mākslu. 

Arī Olimpiskās spēles, grieķu mitoloģija un daudzi grieķu valodas vārdi ir kļuvuši par mūsdienu kultūras daļu.