Civilizācija Senajā Divupē izveidojās Tuvajos Austrumos starp Tigras un Eifratas upēm (mūsdienu Irākas teritorijā). Par tās sākumu parasti uzskata laiku ap 3500. g. p. m. ē., kad Mezopotāmijā izveidojās pirmās pilsētas, Uruka, Ūra un Lagaša.
1. attēls: Mūsdienu Eifrata
Līdzīgi kā Nīlai Senajā Ēģiptē, arī Tigras un Eifratas upēm bija izšķiroša loma Senās Divupes attīstībā. Upju sanestās dūņas padarīja augsni neparasti auglīgu, taču, atšķirībā no mierīgās Nīlas, plūdi šajās upēs bija neparedzami un bieži nesa līdzi postošus postījumus. Lai savaldītu untumaino ūdens plūsmu un sausajos periodos nodrošinātu laukus ar mitrumu, iedzīvotāji būvēja dambjus un raka sarežģītas kanālu jeb apūdeņošanas sistēmas.
Pateicoties šai attīstītajai zemkopībai, cilvēki spēja izaudzēt bagātīgu kviešu, miežu, dateļu un dārzeņu ražu, kā arī sekmīgi nodarboties ar lopkopību, audzējot aitas, kazas un liellopus.
Zīmīgi, ka pašu Divupes teritoriju mēdz dēvēt arī par Mezopotāmiju – šis nosaukums cēlies no grieķu valodas un burtiski nozīmē "zeme starp upēm".
Pateicoties šai attīstītajai zemkopībai, cilvēki spēja izaudzēt bagātīgu kviešu, miežu, dateļu un dārzeņu ražu, kā arī sekmīgi nodarboties ar lopkopību, audzējot aitas, kazas un liellopus.
Zīmīgi, ka pašu Divupes teritoriju mēdz dēvēt arī par Mezopotāmiju – šis nosaukums cēlies no grieķu valodas un burtiski nozīmē "zeme starp upēm".
Senās Divupes vēstures periodi
Šumeru periods (ap 3500.–2334. g. p. m. ē.)
Veidojās pirmās pilsētvalstis – Uruka, Ūra, Lagaša. Ap 3200. g. p. m. ē. šumeri izgudro ķīļrakstu, būvē zikurātus un attīsta apūdeņošanas sistēmas.
Šumeri — senākie Mezopotāmijas iedzīvotāji, kuri izveidoja pirmās pilsētvalstis un radīja ķīļrakstu.
2. attēls: Šumeru zikurāts
Zikurāts bija pakāpienveida templis Senajā Divupē, kas kalpoja kā reliģiskais centrs. Zikurāta virsotnē atradās svētnīca, kur priesteri pielūdza dievus. Apkārt templim atradās noliktavas, darbnīcas un tirgus vietas, tāpēc zikurāts bija arī saimnieciskais un sabiedriskais centrs. Augstās celtnes kalpoja par patvērumu plūdu gadījumā. Senās Divupes iedzīvotāji ticēja daudziem dieviem. Katrai pilsētai bija savs galvenais dievs.
Akadiešu periods (2334.–2154. g. p. m. ē.)
Valdnieks Sargons izveidoja pirmo lielo impēriju Mezopotāmijā, apvienojot vairākas pilsētvalstis.
3. attēls: Valdnieks Sargons (apm. 2334.–2284. g. p. m. ē.)
Lai saglabātu kontroli pār impēriju, Sargons iecēla vietvalžus, uzturēja spēcīgu armiju un izveidoja efektīvu pārvaldes sistēmu. Tas palīdzēja attīstīties tirdzniecībai un nodrošināja lielāku kārtību valstī.
Babilonijas periods (ap 1894.–539. g. p. m. ē.)
Babilonija kļūst par vienu no varenākajām pilsētām Senajā pasaulē. Slavenais valdnieks Hammurapi ap 1750. g. p. m. ē. izveidoja Hammurapi likumu krājumu – vienu no senākajiem rakstītajiem likumu krājumiem pasaulē.
Svarīgi!
Apskati teorijā – civilizācijas pazīmes apskatīto Hammurapi likumu fragmentu un tajos izmantoto principu – acs pret aci, zobs pret zobu.
Asīrijas periods (ap 1400.–609. g. p. m. ē.)
Asīrieši izveidoja vienu no spēcīgākajām armijām Senajā pasaulē. Prasmīgi izmantojot dzelzs ieročus un ātrus kaujas ratus, viņi pakļāva kaimiņu tautas un radīja milzīgu impēriju. Šī varenā valsts stiepās no Persijas līča līdz pat Vidusjūrai, aptverot mūsdienu Irākas, Sīrijas, Turcijas, Izraēlas un pat Ēģiptes teritorijas.
Viens no slavenākajiem Asīrijas valdniekiem bija Ašurbanipals. Viņa valdīšanas laikā galvaspilsētā Nīnivē tika izveidota viena no pirmajām lielajām bibliotēkām pasaulē, kurā rūpīgi glabājās vairāk nekā 30 000 ķīļraksta māla plāksnīšu. Pateicoties šim valdnieka krājumam, līdz pat mūsdienām ir saglabājies arī pasaules senākais literārais darbs – slavenais "Gilgameša eposs".
4. attēls: Asīrijas valdnieks Ašurbanipals (669.–631. g. p. m. ē.)
Jaunbabilonijas periods (626.–539. g. p. m. ē.)
Valdnieka Nebukadnecara II laikā Babilona sasniedza savu uzplaukumu. Leģenda vēsta, ka viņš lika uzcelt Babilonas gaisa dārzus, kuri tiek uzskatīti par vienu no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem.
Svarīgi!
Septiņi antīkās pasaules brīnumi bija iespaidīgākās cilvēku celtās būves senajā pasaulē. Tos aprakstīja sengrieķu ceļotāji un vēsturnieki, kuri uzskatīja, ka šīs celtnes ir cilvēku izcilākie sasniegumi arhitektūrā un inženierijā. Lielākā daļa no tiem atradās Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.
Senās Divupes valsts iekārta
Sākotnēji Senajā Divupē pastāvēja pilsētvalstis. Katrā pilsētvalstī bija savs valdnieks, armija, likumi un galvenais templis. Vēlāk izveidojās lielas impērijas, kurā valdnieki pārvaldīja plašas teritorijas. Ar vietvalžu palīdzību viņi organizēja, apūdeņošanas darbus, nodokļu iekasēšanu, armiju un tiesas.
Nodokļu, preču uzskaiti, likumus un valdnieku rīkojumus palīdzēja pierakstīt ķīļraksts. Rakstveži ar niedres irbulīti rakstīja uz māla plāksnītēm. Ķīļrakstu uzskata par vienu no senākajām rakstības sistēmām pasaulē.
5. attēls: Šumeru ķīļraksts, 26. gs. p.m.ē.
Senās Divupes sabiedrības uzbūve
Sabiedrības uzbūve Senajā Divupē bija līdzīga kā Senajā Ēģiptē. Tā bija dalīta kārtās, lai palīdzētu organizēt darbus, iekasēt nodokļus un uzturēt kārtību. Sabiedrības virsotnē atradās valdnieks, kuru uzskatīja par dievu pārstāvi uz zemes. Viņš vadīja armiju, pieņēma likumus, organizēja apūdeņošanas darbus un pārvaldīja valsti. Viņam palīdzēja priesteri un ierēdņi.
Rakstveži rakstīja ķīļrakstā, pierakstīja likumus, nodokļus, tirdzniecības darījumus un valdnieka rīkojumus. Tā kā rakstīt prata tikai neliela sabiedrības daļa rakstveži ieņēma augstu stāvokli sabiedrībā.
Vidējo sabiedrības kārtu veidoja tirgotāji, amatnieki un karavīri. Tirgotāji ceļoja uz citām zemēm, apmainījās ar graudiem, vilnu, metāliem, kokmateriāliem un dārgakmeņiem. amatnieki izgatavoja keramiku, ieročus, rotaslietas un audumus, bet karavīri aizsargāja pilsētu un piedalījās karagājienos.
Vislielāko sabiedrības daļu veidoja zemkopji, kuri audzēja kviešus, miežus, dārzeņus un dateles. Viņi maksāja nodokļus un piedalījās kanālu, dambju un citu sabiedrisko darbu būvniecībā. Bez zemkopju darba pilsētas nevarētu pastāvēt.
Sabiedrības zemākajā pakāpē atradās vergi. Par vergu varēja kļūt karagūstekņi, parādnieki vai vergu bērni. Vergi strādāja valdnieka pilīs, tempļos, saimniecībās un būvdarbos.
Atsauce:
1. attēls: Mūsdienu Eifrata (02.07.2026), autors: Valen1988. Licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
3. attēls: Valdnieks Sargons (02.07.2026), autors: Hans Ollermann. Licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
4. attēls: Asīrijas valdnieks Ašurbanipals (02.07.2026), autors: KeyolTranslater. Licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
5. attēls: Šumeru ķīļraksts (19.02.2025.), autors nezināms.