Ikdienā priekšmetus mēdzam skaitīt grupās.
Piemēram, viens pāris ir divi priekšmeti, bet viens ducis ir divpadsmit priekšmeti.
Šādi apzīmējumi palīdz īsi nosaukt noteiktu priekšmetu skaitu.
Vielas veido ļoti mazas daļiņas - atomi, molekulas vai joni, pat nelielā vielas paraugā daļiņu ir ārkārtīgi daudz, tāpēc tās nav iespējams saskaitīt pa vienai.
Lai raksturotu noteikta veida daļiņu skaitu vielas paraugā, ķīmijā izmanto fizikālo lielumu vielas daudzums.
Vielas daudzums ir fizikāls lielums, kas raksturo noteikta veida daļiņu skaitu vielas paraugā.
Vielas daudzumu apzīmē ar n, un tā mērvienība ir mols (mol).
Viens mols vielas satur aptuveni 6,02 · 10²³ noteikta veida daļiņu.
Norādot vielas daudzumu, jāprecizē, kādas daļiņas tiek skaitītas, piemēram, atomi vai molekulas.
Vielas daudzumu apzīmē ar n un izsaka molos, savukārt daļiņu skaitu apzīmē ar N.
Tātad vienāds vielas daudzums satur vienādu norādīto daļiņu skaitu, neatkarīgi no tā, kura viela tiek aplūkota.
Daļiņu skaitu vienā molā raksturo Avogadro konstante, ko apzīmē ar \(N_A\).
Tās skaitlisko vērtību raksturo Avogadro skaitlis.
Aprēķinos izmanto tā noapaļoto vērtību:
Mērvienība \(mol^{-1}\) nozīmē uz ”’vienu molu”.
Jo lielāks vielas daudzums, jo vairāk daļiņu ir vielas paraugā.
Piemēram, divos molos ir divreiz vairāk daļiņu nekā vienā molā, bet pusmolā ir divreiz mazāk.
Attēlā redzamas dažādas bumbas, katrai no tām ir atšķirīga masa.
Ja mēs paņemam desmit tenisa bumbiņas un desmit biljarda bumbiņas, abās grupās mums ir vienāds bumbiņu skaits, taču atšķirīga kopējā masa.
Viena biljarda bumba ir smagāka par vienu tenisa bumbu, tāpēc desmit bilijarda bumbām ir lielāka masa nekā desmit tenisa bumbām.

Līdzīgi ir ar vielas daļiņām.
Vienam molam jebkuras vielas ir noteikta masa, bet dažādu vielu daļiņu masas atšķiras, tāpēc arī viena mola masas var atšķirties.
Molmasa ir vielas viena mola masa. Molmasas vienības ir grami uz molu (g/mol).
Molmasu apzīmē ar burtu M.
Ķīmijas aprēķinos parasti izmanto mērvienību grami uz molu - g/mol.
Drīkst lietot arī atvasinātas vienības tādas kā miligrami uz milimolu (mg/mmol), kilogrami uz kilomolu (kg/kmol) un tonnas uz megamolu (t/Mmol).
Tu droši vien domā: ”Bet kā lai es nosaku, kāda ir ķīmisko elementu atomu molmasas?”
Tam tev noder ĶEPT.
Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā jeb ĶEPT ir norādītas elementu relatīvās atommasas.
Relatīvo atommasu apzīmē ar \(A_r\), un tai nav mērvienības.

Oglekļa relatīvā atommasa ir 12,0107.
\(A_r(C)\)= 12,0107
Ķīmisko elementu atomu molmasas skaitliskās vērtības, izteiktas g/mol, sakrīt ar šo elementu relatīvajām atommasām, kuras ir atrodamas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Šīs teorijas aprēķinos izmantosim līdz veseliem skaitļiem noapaļotas relatīvās atommasas, bet hloram - 35,5. Ja uzdevumā norādīta cita precizitāte, jāievēro uzdevuma nosacījumi.
Piemērs skābelim:
no ĶEPT nolasām skābekļa relatīvo