Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā (ĶEPT) ir atrodama informācija, pēc kuras var raksturot ķīmisko elementu atomu uzbūvi.
Katram ķīmiskajam elementam ĶEPT ir atvēlēta sava rūtiņa, kurā norādīts elementa nosaukums, simbols, atomnumurs un relatīvā atommasa.
Katra ķīmiskā elementa atrašanās vietu ĶEPT nosaka periods un grupa.
Izmantojot elementa atomnumuru un atrašanās vietu ĶEPT, var raksturot tā atoma uzbūvi.
Ja mēs zinām ķīmisko elementu, tad, izmantojot ĶEPT, iespējams noteikt protonu un elektronu skaitu atomā, atoma kodola lādiņu, relatīvo atommasu, enerģijas līmeņu skaitu un elektronu skaitu ārējā enerģijas līmenī.
Veidojot 1. - 3. perioda ķīmisko elementu atomu modeļus, jāņem vērā, cik elektronu var atrasties katrā enerģijas līmenī.
Elektronus enerģijas līmeņos izvieto, sākot ar kodolam tuvāko līmeni. Vispirms aizpilda pirmo enerģijas līmeni, pēc tam otro un trešo.
Kā izveidot vienkāršotu atoma uzbūves modeli?
Aplūkosim kā, soli pa solim izveidot magnija (Mg) atoma modeli.
Pirmais solis: nolasīt visu informāciju par ķīmisko elementu no periodiskās tabulas.
Otrais solis: izmantojot iegūto informāciju no periodiskās tabulas, izveidot vienkāršotu magnija atoma modeli.
Tu esi uzzīmējis vienkāršotu Bora atoma modeli.
Bora atoma modelis ir vienkāršots atoma uzbūves attēlojums, ko 1913. gadā piedāvāja dāņu fiziķis Nilss Bors.
Modelī atoma centrā attēlots kodols, bet ap to - elektroni, kas izvietoti noteiktos enerģijas līmeņos.
Bora atoma modelis ir vienkāršots atoma uzbūves attēlojums, ko 1913. gadā piedāvāja dāņu fiziķis Nilss Bors.
Modelī atoma centrā attēlots kodols, bet ap to - elektroni, kas izvietoti noteiktos enerģijas līmeņos.
Atoma modeli var attēlot arī ar vienkāršotu elektronapvalka shēmu.
Enerģijas līmeņi ir attēloti kā loki, bet elektronu skaits katrā enerģijas līmenī norādīts ar skaitli.
Svarīgi!
Patiesībā elektroni nepārvietojas ap kodolu pa precīzi noteiktām riņķveida trajektorijām.