Atoms sastāv no kodola un elektronapvalka.
Atoma kodolā atrodas protoni un neitroni, bet elektronapvalkā - elektroni.
Atoma kodolā atrodas protoni un neitroni, bet elektronapvalkā - elektroni.
Attēlā redzami ūdeņraža, oglekļa, skābekļa un slāpekļa atomu modeļi.
Ar ko atšķiras attēlā redzamo atomu kodoli?
Dažādi atomi var atšķirties pēc protonu skaita kodolā.
Piemēram, ūdeņraža atoma kodolā ir 1 protons, oglekļa atoma kodolā - 6 protoni, bet skābekļa atoma kodolā - 8 protoni.
Katram protonam ir pozitīvs elektriskais lādiņš (+1), tāpēc protonu skaits nosaka arī atoma kodola lādiņu. Piemēram, ja kodolā ir 6 protoni, kodola lādiņš ir +6.
Atomiem ar vienādu protonu skaitu kodolā ir vienāds kodola lādiņš.
Atomu veidu, kam kodolā ir vienāds protonu skaits, sauc par ķīmisko elementu.
Ķīmiskais elements ir atomu veids, kura atomiem kodolā ir vienāds protonu skaits un līdz ar to vienāds kodola lādiņš.
Pašlaik ir zināmi 118 ķīmiskie elementi. To atomu kodolos protonu skaits ir no 1 līdz 118.
Kā atšķirt un apzīmēt 118 dažādus ķīmiskos elementus?
Lai ķīmiskos elementus varētu atpazīt un vienādi apzīmēt visā pasaulē, katram ķīmiskajam elementam ir savs nosaukums un simbols.
19. gadsimta sākumā zviedru ķīmiķis Jēnss Jākobs Bercēliuss ierosināja ķīmiskos elementus apzīmēt ar burtiem, liekot pamatus mūsdienās izmantotajai ķīmisko elementu simbolu sistēmai.
Ķīmiskā elementa simbols ir starptautiski pieņemts elementa apzīmējums, ko veido viens vai divi burti.
Visu ķīmisko elementu simboli ir veidoti no to latīniskajiem nosaukumiem, tāpēc simboli ne vienmēr sakrīt ar elementu nosaukumiem latviešu valodā.
Ķīmiskā elementa simbola pirmo burtu vienmēr raksta ar lielo burtu, bet otro, ja tāds ir, - ar mazo burtu.
Piemēram:
-
Ūdeņraža latīniskais nosaukums ir Hydrogenium, tāpēc tā simbols ir H (izruna - hā);
-
Dzīvsudraba latīniskais nosaukums ir Hydrargyrum, tāpēc tā simbols ir Hg (izruna - hidrargirum).
Lielā un mazā burta lietojumam ķīmisko elementu simbolos ir būtiska nozīme.
Piemēram:
Co ir kobalta simbols, bet CO nav ķīmiskā elementa simbols - tā ir oglekļa monoksīda jeb tvana gāzes ķīmiskā formula.
Tabulā ir apkopota informācija par biežāk lietoto ķīmisko elementu nosaukumiem, simboliem un simbolu izrunu.
Kā sakārtot 118 ķīmiskos elementus?
Lai informāciju par ķīmiskajiem elementiem varētu ērti pārskatīt, salīdzināt un izmantot, visi zināmie ķīmiskie elementi ir sakārtoti Ķīmisko Elementu Periodiskajā Tabulā (ĶEPT). Katram ķīmiskajam elementam tabulā ir noteikta vieta. Elementi tajā nav izkārtoti nejauši - to izkārtojumā pastāv noteiktas likumsakarības.
Katram ķīmiskajam elementam ĶEPT ir atvēlēta sava rūtiņa, kurā parasti norādīts elementa nosaukums, simbols, atomnumurs un relatīvā atommasa.
Kas ir atomnumurs?
Protonu skaitu atoma kodolā sauc par atomnumuru, un to apzīmē ar Z.
Neitrālā atomā protonu un elektronu skaits ir vienāds, tāpēc pēc atomnumura var noteikt arī elektronu skaitu atomā.
Piemēram, oglekļa (C) atomnumurs ir 6.
Tas nozīmē, ka oglekļa atoma kodolā ir 6 protoni, bet neitrālā oglekļa atomā ir arī 6 elektroni.
Kas ir relatatīvā atommasa?
Relatīvā atommasa raksturo ķīmiskā elementa atoma masu, to apzīmē ar burtu A.
Gandrīz visu atoma masu veido tā kodolā esošie protoni un neitroni, jo elektrona masa ir pārāk maza.
Aprēķinos ķīmisko elementu atommasu parasti noapaļo līdz veseliem skaitļiem.
Piemēram:
-
skābekļa O relatīvā atommasa ir 15,999 ≈ 16,
-
dzelzs Fe relatīvā atommasa ir 55,845 ≈ 56.
Tas nozīmē, ka dzelzs atoms ir apmēram 3,5 reizes smagāks par skābekļa atomu.
Aplūko vairākus ĶEPT blakus esošos ķīmiskos elementus.
Vai vari pamanīt likumsakarību, kā tie ir izvietoti ĶEPT?
Ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā elementi ir sakārtoti atomnumuru pieaugšanas secībā.
Periodiskās tabulas uzbūve
Katram ķīmiskajam elementam ir nosaukums, simbols, simbola izruna un noteikta atoma uzbūve, ko var raksturot pēc ķīmiskā elementa atrašanās vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Svarīgi atcerēties, ka ķīmiskie elementi periodiskajā tabulā sakārtoti gan horizontālās rindās, gan vertikālās kolonnās.
Tos sauc par periodiem un grupām.
Kā piemēru apskatīsim magnija atomu:
No magnija atrašanās vietas periodiskajā tabulā var uzzināt:
-
ķīmiskā elementa nosaukumu - magnijs;
-
ķīmiskā elementa simbolu - Mg;
-
atomnumuru - 12;
-
relatīvo atommasu - 24,3050.
Magnijs ĶEPT atrodas:
-
3. periodā - visi atoma elektroni ir izvietoti trīs enerģijas līmeņos;
-
IIA grupā - ārējā enerģijas līmenī ir divi elektroni.
Periods ir periodiskās tabulas horizontāli izvietota ķīmisko elementu rindu, pēc kuras var noteikt elektronu enerģijas līmeņu skaitu atomā.
Grupa ir periodiskās tabulas vertikāli izvietota ķīmisko elementu kolonnas. A grupas elementiem pēc grupas numura var noteikt elektronu skaitu ārējā enerģijas līmenī.
Metāliskie un nemetāliskie elementi
Ķīmiskos elementus pēc to veidoto vienkāršo vielu īpašībām var iedalīt metāliskajos un nemetāliskajos elementos. Periodiskajā tabulā metāliskie elementi galvenokārt atrodas kreisajā pusē un centrālajā daļā, bet nemetāliskie elementi - labās puses augšējā daļā.
