Pētot zemeslodes klimata vēsturi, zinātnieki veic dziļurbumus (līdz 3 km) Antarktīdas un Grenlandes ledāja vairogos. Urbumos iegūst ledāja serdeņus. Šajos serdeņos ir senās atmosfēras paraugi.
Glacioloģija – zinātnes nozare, kas pēta pasaules ledājus.
Serdeņa fragmentā labi redzami ledū iesalušie gaisa burbulīši, kas sevī ieslēguši un saglabājuši Zemes senākās atmosfēras gāzu un citu piemaisījumu sastāvu – dažādas gāzes, to procentuālo attiecību, dažādus putekļus, vulkāniskās darbības pazīmes, iespējams arī izdalīt seno augu putekšņus, sporas.
Tumšās joslās ir nogulsnējušies vulkāniskie pelni
Ledāja serdeņos ir iesaldētas ziņas par Zemes pagātni. Katrs ledāja slānis sniedz informāciju par nogulsnēm. Tumšās joslās ir vulkāniskie pelni, kas nogulsnējās uz ledāja vairoga. Pēc šādiem paraugiem nosaka ledāja slāņa biezuma vidējo ikgadējo pieaugšanas ātrumu, vulkāniskās darbības norises laiku, kurā šis pelnu slānis ir nogulsnējies.
Ledāja serdeņi ir ārkārtīgi nozīmīgi zinātniskie paraugi, tāpēc tos uzglabā serdeņu glabātuves saldētavās. Šajās telpās visu laiku uztur negatīvu gaisa temperatūru, lai nepieļautu senā, fosilā ledāja izkušanu.