Eiropas rajonu klimata galvenās mūsdienu iezīmes un prognozes:
Pirmā karte parāda klimatiskās iezīmes un atšķirības Eiropas apgabalos vasaras sezonās, ievācot datus no meteoroloģiskajām stacijām laika posmā no 1980. līdz 2016. gadam. Raksturojuma kritērijs: vai vasarā ir izteikta sausā sezona un vai vasara ir kopumā pēc vidējām diennakts temperatūrām ir karsta, silta vai auksta. Katrā klimata tipā tiek izdalīta sausās vasaras sezonas esamība un siltuma apstākļi.
Kartē ir parādītas iespējamās klimatisko pārmaiņu prognozes pēc tādiem pašiem izvērtēšanas kritērijiem. Vai šīs prognozes piepildīsies, rādīs laiks.
Eiropas biomu (dabas zonu) izplatība mūsdienās
Salīdzinot abas kartes ar Eiropas biomu karti, var secināt, ka kopumā klimats Eiropā paliks siltāks un dzīvošanai piemērotākā komforta zona būs stipri pārvirzījusies uz ziemeļiem. Islandē un pat Novajas Zemļas dienvidos varētu sākt dabiskā veidā augt skuju koku meži jeb taiga, turpat uz ziemeļiem parādīsies arī mežatundra. Samazināsies Ziemeļu Ledus okeāna arktisko salu ledāji. Jaukto koku mežu zona lēnām pavirzīsies ziemeļu virzienā, dabiskajās platībās tajā samazinoties skujkoku procentuālajam īpatsvaram. Piemēram, Latvijas mežos egles un priedes (kadiķus neskaitot) īpatsvars mūsdienās ir 53 %. Egļu mežu platības var stipri samazināt ar egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus pārlieku lielo savairošanos, kas arī, iespējams, ir klimata pārmaiņu cēlonis. Ziemas ir palikušas siltākas, un daudz kaitēkļu veiksmīgi pārziemo.
Egļu astoņzobu mizgraužu Ips typographus nodarītais posts kokam
Svalbāras un Franča Jozefa zemes salu arhipelāga arktiskos tuksnešus un ledājus nomainīs tundra. Toties Pireneju pussalā un Piekaspijas zemienes Eiropas daļā iespējama pat dabiska tuksnešu veidošanās, ja nenotiks pārdomāta cilvēku iejaukšanās šī procesa attīstībā. Dienvideiropā ūdens jau mūsdienās ir vērtīgs dabas resurss, kuru nepieciešams saudzēt un izmantot taupīgi.
Arī Rietumbaltijā tiek prognozētas aizvien siltākas, pat karstas vasaras. Aktualizējas sausums vasarās, pagaidām tam vēl nekļūstot par sezonas dominējošo iezīmi. Jau tagad Latvijā tiek audzēti daudzi, kādreiz tikai Dienvideiropā izplatīti, kultūraugi. Uz ziemeļiem lēni pārvirzās arī kādreiz tikai dienvidos mītošas augu un dzīvnieku sugas. Fenoloģiski daudzi pavasara atmodas procesi dabā notiek agrāk nekā kādreiz.
Fenoloģija ir ģeogrāfijas un bioloģijas nozare, kas pētī periodiskās parādības dzīvajā dabā, to izmaiņas laika gaitā.
Augu un dzīvnieku izmaiņas ir saistītas ar gadalaiku maiņu un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Augkopjiem lielas grūtības sagādā laikapstākļu kontrastu palielināšanās un salnu atkārtošanās pavasaros. Klimata pārmaiņām ir gan dabiskie, gan cilvēka radītie cēloņi. Atmosfēras cirkulācija nav izolēta, jo visa planēta veido vienotu sistēmu – biosfēru.
Par biosfēru sauc Zemes daļu, kurā ir izplatīti dzīvie organismi.
Biosfēra aptver augšējo litosfēras daļu, apakšējo atmosfēras daļu (troposfēru) un visu hidrosfēru. Biosfēra ir gan dzīvo būtņu kopums (biomasa), gan arī dzīves vide.
Klimatiskas un fenoloģiskas pārmaiņas notiek arī citur pasaulē, sevišķi Ziemeļamerikā, kur arī notiek visu biomu lēna pārvirzīšanās uz ziemeļiem un ledāju platību samazināšanās (Grenlandē, Aļaskā, Kanādas Arktiskā arhipelāga salās).