Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras piekrastē. Tās kaimiņi ir Igaunija ziemeļos, Krievija austrumos, Baltkrievija dienvidaustrumos un Lietuva dienvidos. Tai ar Zviedriju pastāv jūras robeža. Latvijas teritorija ir pārsvarā līdzena, ar izteiktu mežu daudzumu un vairāk nekā 12 000 upēm. Latvijas teritorija ir salīdzinoši maza, aptuveni 64 589 kvadrātkilometri.
Latvijas fizioģeogrāfiskā karte
Latvijas fizioģeogrāfiskais stāvoklis
Valstij ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums – tā atrodas uz svarīgiem transporta un tirdzniecības ceļiem starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.
Teritorijā sastopamas dažādas ainavas – plašas līdzenumu teritorijas, zemienes, kā arī nelieli pauguri un augstienes. Teritoriju veido zemienes un augstienes. Lielākās zemienes ir Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene un Austrumlatvijas zemiene, kas veido plašus līdzenumus un auglīgas lauksaimniecības teritorijas. Augstākas reljefa formas atrodamas augstienēs – Alūksnes augstienē, Vidzemes augstienē, Latgales augstienē, Kursas augstienē un Sakalas augstienē. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns (311,6 m) Vidzemes augstienē.
Latvijas klimats ir mēreni kontinentāls ar jūras ietekmi – ziemas ir salīdzinoši maigas, bet vasaras mēreni siltas. Dabas apstākļus ietekmē Baltijas jūra, kas nodrošina mitrumu.
Latvijas ekonomģeogrāfiskais stāvoklis:
Atrašanās vieta:
Atrašanās vieta:
Ziemeļeiropa, Baltijas jūras austrumu piekrastē. Robežojas ar Igauniju ziemeļos, Lietuvu dienvidos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Krieviju austrumos.
Svarīgi transporta punkti:
- "Via Baltica" autoceļš;
- Rīgas osta;
- Liepājas osta;
- Ventspils osta;
Latvijas transporta tīkla karte
Pieeja Baltijas jūrai nodrošina piekļuvi starptautiskajiem jūras maršrutiem un veicina ārējo tirdzniecību. Latvija ir bagāta ar vairākiem dabas resursiem, kuriem ir nozīmīga loma valsts ekonomikā un ekosistēmās.
Latvijas zemes lietojuma karte
Meži: aptuveni 52 % Latvijas teritorijas ir klāta ar mežiem, padarot mežsaimniecību par vienu no svarīgākajām nozarēm. Meži ir galvenokārt sastopami Vidzemē, Latgalē un Kurzemē, un tajos dominē tādas sugas kā priede, egle un bērzs. Latvijas meži nodrošina koksni, biomasu, kā arī sniedz rekreācijas iespējas.
Ūdens resursi: Latvija ir bagāta ar ūdens resursiem, tostarp ezeriem, upēm un pazemes ūdeņiem. Garākās upes ir Daugava, Gauja, Lielupe un Venta, kas tek cauri dažādiem reģioniem. Daugava, kas plūst cauri Latgalei un Vidzemei, ir visgarākā upe Latvijā. Latvijā ir vairāk nekā 2256 ezeri, no kuriem lielākie ir Lubāns, Rāznas ezers un Engures ezers.
Purvi un kūdras resursi: Latvijā ir daudz purvu, kas aptver apmēram 10 % no valsts teritorijas. Kūdras purvi ir sastopami gan Austrumlatvijā, gan Kurzemē, un tie ir vērtīgi kūdras ieguves vietas. Kūdra tiek izmantota lauksaimniecībā, dārzkopībā un enerģētikā.
Lauksaimniecības zeme: Latvijā ir auglīga lauksaimniecības zeme, kas veido aptuveni 30 % no valsts teritorijas. Galvenie lauksaimniecības reģioni ir Zemgale, kas pazīstama ar savu augsto lauksaimniecības potenciālu, un Latgale, kur tiek audzēti graudaugi, kartupeļi un citi kultūraugi. Lauksaimniecība ietver arī lopkopību, piena ražošanu un bioloģisko lauksaimniecību.
Derīgie izrakteņi: Latvijā ir ierobežoti derīgo izrakteņu resursi, taču valsts teritorijā ir atrodamas smilts, grants, māls un dolomīts. Šie materiāli tiek izmantoti būvniecībā un ceļu būvē. Dolomīta ieguves vietas ir atrodamas Vidzemē un Zemgalē.
Bioloģiskā daudzveidība: Latvijā novērojama augsta bioloģiskā daudzveidība, kas ietver dažādas augu un dzīvnieku sugas. Valsts teritorijā ir vairāki aizsargājamie dabas parki un rezervāti, piemēram, Gaujas Nacionālais parks un Slīteres Nacionālais parks, kas atrodas Vidzemē un Kurzemē attiecīgi. Šie parki aizsargā unikālas ekosistēmas un sugas.
Latvijas politiski ģeogrāfiskais stāvoklis
Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu piekrastē. Attiecības ar Igauniju un Lietuvu ir īpaši ciešas, jo visas trīs valstis kopā veido Baltijas valstis ar kopīgu vēsturi un reģionālu sadarbību.
Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas stiprina tās politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī drošības garantijas. Dalība šajās organizācijās nodrošina piekļuvi plašam sadarbības tīklam, finansiālajam atbalstam un kolektīvajai aizsardzībai.
Latvijas tuvums Krievijai rada drošības izaicinājumus, kas ir pastiprinājušies pēc Krievijas agresijas Ukrainā. NATO klātbūtne Latvijā ir būtisks elements valsts aizsardzības stratēģijā.
Latvija aktīvi piedalās Baltijas jūras reģiona sadarbības iniciatīvās, tādās kā Baltijas jūras valstu padome un Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbība (NB8). Šī sadarbība stiprina reģionālo drošību, ekonomisko attīstību un vides aizsardzību.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvija ir piedzīvojusi daudzas teritoriālās pārmaiņas. Latvijas teritorija bija daļa no Livonijas konfederācijas, kas sastāvēja no vairākām atsevišķām valstīm un ordeņiem.
Pēc Ziemeļu kara Latvijas teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā (1721–1918). Tā tika sadalīta vairākās guberņās:
- Vidzemes guberņa: aptvēra Vidzemi un daļu Latgales.
- Kurzemes guberņa: aptvēra Kurzemi un Zemgali.
- Vitebskas guberņa: Latgale bija daļa no šīs guberņas.
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, valsts tika sadalīta četros novados – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale.
Latvijas PSR laikā valsts tika sadalīta administratīvi teritoriālajos rajonos, kuri būtiski mainījās padomju plānošanas un pārvaldības vajadzībām. Tika izveidoti arī pilsētas rajoni lielākajās pilsētās.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Latvija atgriezās pie pirmskara novadu iedalījuma, kas tika papildināts un pārveidots. No 2009. līdz 2021. gadam Latvija bija sadalīta 119 administratīvajās teritorijās, tai skaitā novados un republikas pilsētās. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Latvija tika pārveidota no 119 administratīvajām vienībām uz 36 novadiem un 10 valstspilsētām (7 no tām ir atsevišķa pašvaldība). Šīs reformas mērķis bija vienkāršot un uzlabot vietējo pārvaldi, samazinot administratīvo vienību skaitu un uzlabojot resursu pārvaldību.
Svarīgi!
Pēc 2021. gada reformas novadi un valstspilsētas ir kļuvušas par galvenajām administratīvajām vienībām.
Valstspilsētas ir lielākās pilsētas ar īpašu administratīvo statusu. Tās ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Ogre, Valmiera, Rēzekne un Ventspils.
Novadi ir teritoriālās vienības, kas sastāv no vairākiem pagastiem un vienas vai vairākām pilsētām. Izņēmums ir Olaines un Salaspils novads, kurā katrā ir tikai viens pagasts, savukārt Jelgavas novadā nav nevienas pilsētas.
Latvijas teritoriālais iedalījums nodrošina vietējās pašvaldības efektīvu darbību, veicinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un reģionālo attīstību visā valsts teritorijā.