Eiropa ir Eirāzijas kontinenta daļa. Tā atrodas Ziemeļu puslodē, austrumos robežojoties ar Āziju, dienvidos ar Vidusjūru un rietumos ar Atlantijas okeānu. Tā stiepjas no Arktiskā loka ziemeļos līdz Vidusjūras reģionam dienvidos, aptverot dažādus klimata un ģeogrāfiskos reģionus.
Eiropa ir pasaules daļa ar daudzveidīgu kultūru, vēsturi un valodām, kurā ietilpst vairāk nekā 40 neatkarīgas valstis.
Reģions ir plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) principa Eiropa ir sadalīta sešos reģionos:
- Austrumeiropa;
- Ziemeļeiropa;
- Rietumeiropa;
- Dienvideiropa;
- Dienvidaustrumu Eiropa;
- Centrāleiropa.
Eiropas reģionu karte
Austrumeiropa
Valstis: Baltkrievija, Krievija, Rumānija, Ukraina, Moldova
Šo reģionu raksturo kontinentāls klimats, dažāda ainava un sarežģīta vēsture. Vēsturiski reģions ir bijis ietekmēts gan no Rietumeiropas, gan no Krievijas. Valstis šeit piedzīvoja komunisma periodu 20. gadsimtā.
Mūsdienās Austrumeiropa joprojām ir politiski un ekonomiski nozīmīgs, bet reizē arī nestabils reģions. Kopš 2022. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, šeit notiek plaša mēroga karš, kas ietekmē ne tikai Ukrainu, bet arī visas Eiropas drošību un ekonomiku. Pret Krieviju ir noteiktas starptautiskas sankcijas, kas ierobežo tās tirdzniecību, finanšu iespējas un sadarbību ar citām valstīm. Baltkrievija, atbalstot Krieviju, arī nonākusi Rietumvalstu sankciju sarakstos.
Karš ir radījis miljoniem bēgļu, izraisījis enerģētikas un pārtikas cenu kāpumu, kā arī pastiprinājis Austrumeiropas stratēģisko nozīmi NATO un Eiropas Savienības drošības politikā. Tajā pašā laikā Rumānija un Moldova cenšas ciešāk integrēties Rietumeiropas struktūrās, savukārt Ukraina aktīvi cīnās par neatkarību un virzās uz dalību Eiropas Savienībā.
Ziemeļeiropa
Valstis: Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija, Lietuva
Šo reģionu raksturo aukstāks klimats, zems iedzīvotāju blīvums un attīstīta ekonomika. Valstis ir pazīstamas ar augstu sociālās labklājības līmeni, progresīvu politiku un ilgtspējīgu attīstību.
Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – 20. gadsimta otrajā pusē nonāca Padomju Savienības sastāvā. Šis periods atstāja būtisku ietekmi uz reģiona attīstību: tika ierobežota saimnieciskā un politiskā brīvība, ekonomika tika pakārtota PSRS plānveida sistēmai. Līdz ar to Baltijas valstis atpalika no pārējām Ziemeļeiropas valstīm, kurās attīstījās brīvā tirgus ekonomika un augsts dzīves līmenis.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Baltijas valstis veica straujas reformas, lai pārietu uz demokrātisku pārvaldi un tirgus ekonomiku. Dalība Eiropas Savienībā un NATO palīdzējusi tām panākt lielu progresu ekonomiskajā attīstībā un drošības stiprināšanā. Tomēr PSRS periods joprojām ietekmē sabiedrību – gan infrastruktūrā, gan iedzīvotāju ikdienā.
Rietumeiropa
Valstis: Beļģija, Francija, Īrija, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Lielbritānija
Šis reģions ir apdzīvotākais un ekonomiski spēcīgākais Eiropā. Tam raksturīgs mērens klimats, dažāda ainava un bagāta vēsture un kultūra. Reģions ir ekonomiski ļoti attīstīts ar spēcīgu rūpniecības un finanšu sektoru. Vēsturiskā un kultūras mantojuma bagātība pievilina daudzus tūristus, un Rietumeiropa ir bijusi galvenais centrs daudziem vēsturiskiem notikumiem un mākslas kustībām.
Rietumeiropa ir arī viens no galvenajiem Eiropas Savienības politiskajiem un ekonomiskajiem dzinējspēkiem – šeit atrodas svarīgas ES institūcijas (piemēram, Briselē). Lielbritānija pēc “Brexit” 2020. gadā izstājās no ES, kas būtiski ietekmēja gan pašu valsti, gan visu Eiropas politisko un ekonomisko vidi. Reģionam raksturīga arī liela starptautiskā ietekme – Francija un Lielbritānija ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles ar spēcīgām militārajām iespējām.
Rietumeiropas valstis ir pazīstamas ar augstu dzīves līmeni, spēcīgu izglītības un zinātnes sistēmu, kā arī modernām pilsētām. Tajā pašā laikā reģions saskaras ar mūsdienu izaicinājumiem – migrāciju, enerģētikas drošību un klimata pārmaiņu radītām problēmām.
Dienvideiropa
Valstis: Andora, Kipra, Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija
Dienvideiropai raksturīgs silts Vidusjūras klimats, skaistas piekrastes ainavas un sena vēsture. Valstis piedāvā populārus tūrisma galamērķus un ir pazīstamas ar savu gastronomiju un kultūru.
Reģions ir civilizācijas šūpulis – šeit aizsākās Senā Grieķija un Senā Roma, kas ietekmējušas visu Eiropas un pasaules kultūru, zinātni un politiku. Mūsdienās Dienvideiropas valstis ir Eiropas Savienības dalībnieces (izņemot pundurvalstis – Andoru un Sanmarīno) un veido nozīmīgu daļu no Eiropas ekonomikas un politikas.
Lauksaimniecība (olīvkoku, vīnogu, citrusaugļu audzēšana), tūrisms un jūras transports ir svarīgas saimniecības nozares.
Dienvidaustrumeiropa
Valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Rumānija, Serbija
Šim reģionam raksturīgs kalnains reljefs, Vidusjūras klimats un bagāta kultūras mantojuma daudzveidība. Valstis turpina attīstīties pēc konfliktiem 90. gados un cenšas stiprināt ekonomiku un demokrātiju.
Reģions bieži tiek saukts par Balkāniem, un tam raksturīga sarežģīta vēsture ar etniskām, reliģiskām un politiskām pretrunām. Dienvidaustrumeiropa atrodas stratēģiski svarīgā vietā – krustcelēs starp Eiropu, Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģionu. Šeit atrodas gan Eiropas Savienības dalībvalstis (piemēram, Horvātija, Rumānija un Bulgārija), gan kandidātvalstis, kas tiecas pievienoties ES un NATO.
Ekonomiskā attīstība dažādās valstīs ir atšķirīga – daļa cieš no augsta bezdarba un emigrācijas, bet citas attīsta tūrismu, lauksaimniecību un rūpniecību. Vidusjūras piekraste padara reģionu pievilcīgu tūristiem, savukārt bagātais kultūras mantojums (piemēram, senās pilsētas, reliģiskie centri un arhitektūra) veido tā unikālo identitāti.
Centrāleiropa
Valstis: Čehija, Ungārija, Polija, Vācija, Slovākija, Austrija, Slovēnija, Lihtenšteina, Šveice
Reģionam raksturīgs mērens klimats, kalnainas ainavas un bagāta vēsture. Valstis piedzīvojušas dinamiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas 20. gadsimtā, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO.
Šveice šajā reģionā ieņem īpašu vietu. Tā nav Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, jo jau gadsimtiem ilgi uztur neitralitātes politiku. Šveice ir pazīstama ar augsti attīstītu ekonomiku, finanšu sektoru, bankām un starptautiskām organizācijām, kas atrodas tās teritorijā (piemēram, ANO un Sarkanā Krusta struktūras Ženēvā).
Svarīgi!
Reģionus var iedalīt arī pēc valsts novietojuma attiecībā pret dabas objektu – Vidusjūras valstis, Baltijas valstis.