Valodu klasifikācijas mērķis – sakārtot valodas noteiktās grupās un padarīt daudzveidīgo valodu pasauli vieglāk uztveramu.
Svarīgi!
Valodu funkcionālā klasifikācija ietver valodu dalījumu pēc ārējām pazīmēm – valodu hierarhija, statuss, ilgtspēja, runātāju skaits, rakstība u. c.
Daži no funkcionālās valodu klasifikācijas aspektiem.
Dzīvās un mirušās valodas
Par dzīvu valodu sauc tādu valodu, kurā ir dzimtās valodas lietotāji un kura tiek aktīvi izmantota noteiktā runātāju kolektīvā.
Par mirušu valodu sauc tādu valodu, kurā vairs nav dzimtās valodas lietotāju un kura saziņā starp noteikta runātāju kolektīva locekļiem netiek izmantota.
Dažādos vēstures periodos izzudušas tādas plaši lietotas valodas kā sanskrits, sengrieķu, latīņu, gotu valoda. Arī no baltu valodu grupas izzudusi ir senprūšu, jātvingu, sudaviešu, rietumu galindu un austrumu galindu valoda. Atsevišķās mirušajās valodās ir saglabājusies bagāta literatūra, piemēram, sanskrita, sengrieķu un latīņu valodā. No daudzām senajām valodām, piemēram, senprūšu, gotu, senēģiptiešu umbru, osku, etrusku un citām valodām, palikuši tikai nedaudzi rakstu pieminekļi. No daudzām mirušajām valodām, piemēram, maķedoniešu, pelasgu u. c. nav nekādu materiālo liecību. Arī mūsdienās daudzas mazās valodas turpina izzust vai arī ir apdraudēta to pastāvēšana.
Dažas senās valodas, piemēram, latīņu un sengrieķu valoda, pilnībā nav zudusi. Latīņu valoda pārmantota romāņu valodu saimē – itāļu, spāņu, franču u. c. valodās. Tā arī mūsdienās joprojām tiek lietota jurisprudencē, medicīnā, farmakoloģijā, reliģiskajās ceremonijās. Savukārt no sengrieķu valodas veidojusies vidusgrieķu (bizantiešu) un jaungrieķu valoda.
Dabiskās un mākslīgās valodas
Dabiskā valoda – ilgstošas sabiedrības attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
Mākslīgā valoda – pēc dabisko valodu parauga atsevišķu personu vai cilvēku grupu veidota zīmju valoda, ko izmanto starptautiskajā saziņā vai dažādās specifiskās cilvēku darbības jomās.
Dabiskas ir visas cilvēces vēsturē pastāvējušās un esošās valodas, kuras radušās ar nolūku sazināties. Dabiskās valodas attīstības gaitā mainās, pārveidojas, mijiedarbojas ar citām dabiskajām valodām. Valodas sākotnēji radušās mutvārdu formā, un daudzās no tām izveidojusies rakstības sistēma. Pastāv uzskats, ka vairāk nekā pusei pasaules valodu nav rakstu formas. Ar pazīstamākajām rakstības sistēmām iespējams iepazīties interneta vietnē ScriptSource, kur apkopota informācija par 251 pasaules valodu alfabētu un 4815 rakstības sistēmām un to lietojuma iespējām digitālajā telpā.
Mākslīgu valodu fonoloģija, gramatika, ortogrāfija un vārdu krājums ir atsevišķu cilvēku radīts, un šādai valodai nav dabiskas attīstības perspektīvas. Vēsturē bijuši mēģinājumi veidot daudzas mākslīgās valodas, taču no visām saziņai radītajām valodām tikai esperanto ir ieguvusi plašāku izplatību pasaulē. To 19. gadsimta 70. – 80. gados izveidoja Varšavas ārsts Ludvigs Zāmenhofs, balstoties uz Eiropas izplatītāko valodu internacionālajiem vārdiem un gramatiskās struktūras pamatelementiem. Ludviga Zāmenhofa mērķis bija radīt viegli saprotamu un apgūstamu valodu, kas veicinātu saziņu starp dažādām tautām un mazinātu lielo valodu ietekmi pār mazākām valodām.
Plaši mākslīgās valodas tiek radītas dažādu tehnoloģiju jomās – programmēšanā, informācijas tehnoloģijās, eksperimentālo produktu izstrādē u. c. Konstruētu valodu izpausmes sastopamas arī dažādās kultūras jomās – mūzikā, teātra mākslā, literatūrā, kino, videospēlēs u. c. Piemēram, Na'vi avatara valodu, kurā runā slavenās Džeimsa Kamerona filmas "Avatars" personāži, izveidoja amerikāņu profesors Pols Frommers. Mākslīgi radītā valīriešu valoda seriālā "Troņu spēles" ir valodnieka Deivida Pītersona veidojums. Lielu popularitāti entuziastu vidū ieguvusi klingonu valoda, kas izmantota zinātniskās fantastikas seriālā "Zvaigžņu ceļš". Mākslīgo valodu piemēri atrodami arī literārajos darbos, piemēram, pazīstamajā angļu rakstnieka Džordža Orvela romānā "1984" aprakstīta īpaša Okeānijas valoda – jaunruna, ko izmantoja autoritārā valdība kā manipulācijas rīku. Mūsdienās rakstveida saziņā samērā plaši tiek izmantota emotikonu jeb tēlainu simbolu valoda, no kuriem tiek veidoti pat teksti, dialogi, sacerēti dzejoļi. Interneta sarakstē jauniešu starpā populāra ir īpaši pārveidota īsziņu valoda, kuras galvenā pazīme ir vārdu un teikumu saīsināšana un specifisku simbolu izmantošana tekstā.
Reliģisko ceremoniju jeb kulta valodas
Reliģisko ceremoniju jeb kulta valoda – valoda, kuru galvenokārt izmanto reliģiskās norisēs, rituālos, svētajos rakstos.
Pasaulē reliģiskās norisēs tiek izmantotas dažādas valodas. Tās piemērotas reliģiskajiem rituāliem un ietver īpašu mutvārdu runas un rakstības stilu. Pie populārākajām kulta valodām pieskaitāms agrīnais sanskrits jeb vēdu valoda kā budisma kulta valoda, latīņu valoda, kuru izmanto katoļu reliģiskajos rituālos, senslāvu jeb baznīcslāvu valoda, kas ir pareizticīgo baznīcas valoda, senebreju valoda, kas ir jūdaisma kulta valoda, arābu – starptautiskā islāma kulta valoda, sīriešu valoda ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda u. c. Savukārt avesta ir senākā no rakstu pieminekļos saglabātajām irāņu valodām, kura tika izmantota svēto himnu pierakstīšanai. Šo himnu krājums zināms ar nosaukumu "Avesta", no tā arī cēlies valodas nosaukums.
Svarīgi!
Areālās (latīņu arealis < area 'laukums, platība') jeb ģeogrāfiskās valodu klasifikācijas pamatā ir valodu mijiedarbība, izplatība un izvietojums dažādos pasaules reģionos.