Vārdiem var būt viena vai vairākas nozīmes.

Katram vārdam ir kāda nozīme:
māja – celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām; 
sniegpulkstenīte – augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasarī.
Skaņu savienojums, kas neko nenozīmē, nav vārds:
ghikre, apdreto, dortlejka.
Vārdus, kuriem ir viena nozīme, sauc par viennozīmīgiem vārdiem.
Vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes, sauc par daudznozīmīgiem vārdiem.
Viennozīmīgu vārdu var saprast arī tad, ja tas nav teikumā:
Piemērs:
skola, dēls, gulēt, balts, viņš.
Lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi vārdi, un to nozīme atklājas tikai teikumā.
Piemērs:
Meitenei ir zilas acis (acs redzes orgāns).
Lāpāmajai adatai ir liela acs (acs – šūšanas priekšmeta caurums, kurā iever diegu).
Saruna notiks aci pret aci (viens otram pretī).
Runāties zem četrām acīm (runāties divatā).
Vārda nozīmi vari noskaidrot tezaurs.lv.

Pēc tēlainības vārdus lieto tiešā nozīmē un pārnestā nozīmē.
Tiešā nozīme vārdam ir tad, ja priekšmets, parādība, darbība, emocija nosaukta tieši. Tiešo nozīmi vārdnīcās min kā pirmo nozīmi.
Pārnestā nozīme vārdam ir tad, ja viena priekšmeta, parādības, darbības, emocijas vietā tiek lietots cits vārds; priekšmetam, abstraktam jēdzienam piedēvē dzīvu būtņu īpašības.
Piemērs:
tiešā nozīme – kult labību, kult sviestu, kult olas;
pārnestā nozīme – kult mēli (daudz runāt); dzīvo, cepuri kuldams (labi dzīvo).
Vārda lietošana pārnestā nozīmē ļauj izteikties spilgti, tēlaini, emocionāli.
 
Tāpat kā viens un tas pats vārds var būt ar vairākām nozīmēm, tā arī vienu nozīmi var izteikt ar dažādiem vārdiem. Tos sauc par sinonīmiem. Ir arī vārdi ar pretēju nozīmi. Tos sauc par antonīmiem. Sinonīmus un antonīmus arī tekstā izmanto tēlainības veidošanai. Par sinonīmiem un antonīmiem tika stāstīts 2. klasē.
 
Atsauce: