Pasaules lielākās tuksnešu un pustuksnešu biomas.
| Nr. |
Tuksneša veids
pēc klimata vai augāja
|
Tuksneša
nosaukums
|
Platība
km2
|
Dažas raksturīgākās dabas iezīmes
|
Nomadu tautas, ciltis,
kas tur dzīvo
|
| 1. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Antarktiskais
tuksnesis
|
14200000 | dzīvība tikai piekrastē: pingvīni, jūras leopardi, vaļi, jūras lauvas |
pastāvīgu iedzīvotāju nav,
polārstaciju pētnieki, glaciologi
|
| 2. | Tropu | Sahāra | 9200000 |
tuksneša smilšainās daļas sauc par ergiem, oļainās, zvirgzdainās par regu, serīru.
Pazemē nafta, gāze, fosilais ūdens. Sausgultnes - vādī.
|
arābi, berberi, tuaregi |
| 3. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Arktiskais
tuksnesis (kopā)
|
5367000 | ietilpst Ziemeļu Ledus okeāna salu teritorijas līdz polārajam lokam | inuīti, eskimosi, Kanādas, Aļaskas indiānu tautas, ziemeļsibīrijas tautas |
| 4. | Tropu pustuksnesis |
Sāhela
|
3053000 | pustuksnesis, pārejas zona starp Sahāru un savannām | arābi, berberi, tuaregi, mauri, tedi, dazi u.c. |
| 5. | Tropu | Lielais Smilšu | 2700000 | lielas smilšu kāpas, barhani, krīki, vasarā bieži virs +40° | aborigēni |
| 6. | Tropu |
Arābijas
(Rubelhalī, Lielais Nefūds)
|
2330000 | dažāds virsmas materiāls, smilšu vētras, samums, pazemē nafta un fosilais ūdens. Barhani. | arābi |
| 7. |
Polārais sniegāju
un ledāju
|
Grenlandes
arktiskais
|
2100000 | Vairāk kā 90% klāj sniegāji un lesāji ar vidējo biezumu 1,67 km, bet lielāko 3,5 km. Vidienē ziemā parasti ap -30°, vasarā zem 0° | piekrastē inuīti |
| 8. | Mērenās joslas | Gobi | 1295000 | ziemās var būt sals līdz -35° | mongoļi |
| 9. |
Augstkalnu
tuksnesis
|
Tibetas | 1230000 | krasi kontrastains, sauss klimats, aukstas ziemas -20° | tibetieši |
| 10. | Tropu pustuksnesis | Kalahari | 900000 | aug daudz endēmu | bušmeņi |
| 11. | Mērenais joslas | Patagonijas | 673000 | ziemās var būt nelies sals | indiāņi tevelči, argentīnieši |
| 12. |
Subtropu aukstais kontinentālais
|
Lielais Baseins | 492000 | Kontinentālā klimata dēļ ziemā var būt neliels sals | indiāņi šošoni, navahi, pajuti u.c. |
| 13. | Tropu | Čivavas (Mapimi) | 453000 | liela kaktusu, agavju sugu daudzveidība | indiāņi algonkini, tepevani, meksikāņi |
| 14. | Tropu | Somālijas (kopā) | 375000 | tuksnesi veido vairāku mazu tuksnešu grupa, sodas ezeri | somālieši |
| 15. | Mērenās joslas | Karakums | 350000 | ziemās var būt sals līdz -10° | turkmēņi, uzbeki |
| 16. |
Tropu
|
Lielais Viktorijas | 349000 | daudz krīku un solončaku, izžuvušu sālsezeru | aborigēni |
| 17. | Tropu | Sonoras | 310000 |
liela kaktusu un sukulentu dauzveidība
|
indiāņi, latinosi |
| 18. | Mērenās joslas | Kizilkums | 300000 | ziemās var būt sals līdz -25°, sālās augsnes, solončaki | kazahi, uzbeki |
| 19. | Subtropu aukstais kontinentālais | Taklamakans | 270000 | ziemās var būt sals līdz -10° | uiguri |
| 20. | Tropu | Taras | 238000 | liela nozīme Indas upei | beludži, puštuni, sindi |
| 21. | Tropu | Namiba | 160000 |
aukstās Bengelas straumes dēļ vasaras nav karstas, augiem miglas ūdensguve
|
hotentoti |
| 22. | Subtropu joslas | Atakama | 140000 | aukstās Peru straumes dēļ vasaras nav karstas, augiem miglas ūdensguve | indiāņi aimara, kečvi, čīlieši |
| 23. |
Tropu
|
Mohaves | 124000 | liela kaktusu un sukulentu, efemēru dauzveidība | indiāņi, latinosi |