Augšējā attēlā redzamas klimata izmaiņu radītās sekas kalnu rajonos un to ietekmi uz zemāk apdzīvotajiem rajoniem. Jo augstāki kalni ar lielākiem sniegājos un ledājos esošiem, ieslēgtiem ūdens daudzumiem, jo attēlā parādīto procesu norise ir izteiktāka.
Selje - akmeņu, dubļu un citu sanešu piesātināta no kalniem lejupnākoša ūdens straume, kas parasti izmanto dabiskas upju un kalnu ielejas.
Zīme, kas norāda Mer de Glace (Alpos, Francijā) ledāja līmeni 1990. gadā
Attēlos Makalla šļūdonis Kanādas Aļaskā 1958. un 2003. gadā. Redzama ledāja galamēles atkāpšanās.
Kilimandžaro kalns
Tanzānijā Kilimandžaro kalnā ledājs, kas savulaik pilnībā klāja Āfrikas augstāko virsotni, globālās sasilšanas dēļ strauji kūst.
Kalnos lēnām notiek arī biomu lēna pārvirzīšanās augšup. Piemēram, Alpos mežu joslas ir pavirzījušās augšup pa vairākiem simtiem metru, līdzīgs process notiek arī ar t.s. kalnu pļavām, pat kalnu tundra ļoti lēni ievirzās bijušo augstkalnu sniegāju un ledāju tuksnešu zonā, kura savukārt dažās zemākās virsotnēs jau ir izzudusi, vietām atstājot iecienītus kalnu ziemas sporta veidu centrus bez pastāvīgas sniega segas.