Tūrisma veidi un formas.
Bieži tūrisma veidus pēc formas iedala: pēc norises valsts, vai tūrisms notiek valsts iekšienā vai škērsojot tās robežu un apmeklējot citas valstis. Jo lielāka valsts, jo iekšējais, nacionālais jeb valsts tūrisms ir ar lielāku procentuālo īpatsvaru no visu tūristu skaita, jo mazāka valsts, jo lielāka nozīme ir starptautiskam tūrismam (izejošam un ienākošam). Tādās valstīs kā ASV, Ķīna, Krievija, Austrālija, Brazīlija u.c., to lielās teritorijas dēļ, daudz kas interesants jau ir apskatāms šo lielo valstu teritorijās, tāpēc tajās liels īpatsvars ir nacionālajam jeb vietējam tūrismam. Mazās valstīs situācija bieži parasti ir pretēja. Ienākošais un izejošais tūrisms kopā veido starptautisko tūrismu.
Turisma_formas4.png
1. Tūrisma formas pēc norises valsts.
  • vietējais jeb nacionālais tūrisms  (valsts iekšienē)
  • starptautiskais izejošais tūrisms (iedzīvotāju ceļojumi uz citām valstīm)
  • starptautiskais ienākošais tūrisms (citu valstu tūristu iebraukšana valstī)
2. Tūrisma veidi pēc ceļojuma motīva.
  • darījuma tūrisms 
  • atpūtas tūrisms
  • radu un draugu apmeklējums 
  • kultūras tūrisms
  • izglītojošais tūrisms
  • lauku tūrisms
  • ekotūrisms
  • dziednieciskais (ārstnieciskais) tūrisms
  • sporta tūrisms 
  • reliģiskais tūrisms 
  • ekstrēmais tūrisms u.c.
Faktiski bieži tūristam nav viens ceļojuma motīvs, bet gan tam ir vairāki pakārtotu prioritāšu kompleksi motīvi.  Tomēr raksturojot atsevišķi:
a) jēdziens "darījumu tūrisms" jeb biznesa tūrisma ietver gan profesionālu kursu, konferenču, kongresu, semināru organizēšanu un uzņemšanu, gan dažādu citu korporatīvo pasākumu rīkošanu un novadīšanu. Mūsdienās darījumu tūrisms vairs nenozīmē tikai sanākšanu, lai parakstītu kādu līgumu vai vienošanos.  Nereti darījuma tūrismu brīvākā laikā apvieno ar daudziem citiem tūrisma veidiem.
b) atpūtas tūrisms var būt ļoti dažāds, komplekss un bieži iekļauj sevī dažādus ceļojuma motīvus.
c) radu un draugu apmeklējums vispirms saistās ar valstīm, kur darba un labākas dzīves meklējumos, vai citu iemeslu dēļ devušies tūkstošiem emigrantu no valsts. Piemēram,  daudz latviešu dzīvo un strādā Īrijā, Lielbritānijā,Vācijā, Norvēģijā, ASV un citās valstīs.
d) kultūras tūrisms bieži tiek apvienots ar atpūtas tūrismu. Protams, ka apmeklējot kādu valsti vai vietu, cilvēkus piesaista tās atšķirīgās kultūras tradīcijas: valoda, arhitektūra, nacionālā virtuve, dažādi svētki utml.
e) izglītojošā tūrisma mērķauditorija var būt visdažādākā, jo pēc tās tiecas dažādu vecuma cilvēki. Protams, pārsvarā tie ir bērni un jaunieši, tieši tāpēc šai vecuma kategorijai ir arī vislielākais piedāvājums. Bērniem un skolēniem ir dažādi piedāvājumi šajā tūrisma veidā, kā arī vecākiem jauniešiem ir atbilstoši piedāvājumi, attiecīgi viņu prasībām un nepieciešamībām, šie jaunieši parasti ir līdz vidusskolas vecumam un pārsvarā izmanto šo tūrisma veidu ceļojot pa savu valsti. Pārsvarā izglītojošā tūrisma mērķauditorija, kura izmanto šo tūrisma veidu tieši ceļojumiem uz ārzemēm ir vecumā no 20 – 35 gadiem. Šajā kategorijā ietilpst arī studenti.
Protams, izziņas tūrisma veidu izmanto arī vecāki cilvēki, kas vēlas iegūt jaunas zināšanas, bet tomēr vispopulārākais tas ir studējošo jauniešu vidū. Šo tūrisma veidu var attīstīt valstīs, kuras var piedāvāt interesantu produktu. Šajā kategorijā ietilpst valstis, kurām ir bagāta un neparasta kultūra. Vēl šajā veidā ietilpst valstis, kurām ir plašs kultūrvēsturisko objektu piedāvājums utml. Šis tūrisma veids attīstīsies tad, ja valstij būs plašs piedāvājums, kas spēs ieinteresēt ceļot tieši uz turieni. Šo tūrisma veidu var attīstīt, ja tam ir pieejami dažādu fondu finanšu resursi, dažādas nepieciešamas tehnoloģijas, kā arī kvalificēti darbinieki utml.
f) lauku tūrisms ir tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt patērētājiem iespēju atpūsties,  izmantot tūristu mītnes lauku apdzīvotās vietās, izņemot republikas nozīmes pilsētas, kā arī iespēja laukos iepazīties ar dažādām zemnieku, fermeru saimniecībām. Tūrismam piemērota lauku vide ar raksturīgu agrāru ainavu vai dabas vērtībām. Tūrisms šajās teritorijās nav vienīgā vai galvenā ekonomiskā aktivitāte. Lauku tūrisms ietver nelielu skaita viesu izmitināšanu, kur piedāvājums apvieno personisku uzmanību, klusumu, mieru un garantētus kvalitātes standartus ar labi saglabātu dabas vidi un sabiedrības un kultūras autentiskumu, kas saistīts ar vietējiem iedzīvotājiem, to tradīcijām, izstrādājumiem, ēdieniem un kultūrvēsturisko mantojumu, ievērojot drošību un saudzējot minētos resursus, kā arī  pirtis, vietējas ekskursijas, pārgājienus, interesantus tradicionālus darba procesus, lauku ēdienus no vietējiem produktiem, dabas takas, aktīvu vai pasīvu atpūtu utt.
g) ekotūrisms ir līdzīgs lauku tūrismam, bet ir dabai vēl draudzīgāks un atbildīgāks tūrisma paveids, kas tiek organizēts vadoties no trim principiem: 1) nodrošināt aizsargājamo dabas objektu reālu aizsardzību, pārvaldi un apsaimniekošanu 2) veicināt vietējo iedzīvotāju labklājību, vietējo uzņēmēju ienākumu pieaugumu un to godīgu pārdali un 3) caur tūrismu un ceļošanu, sekmēt dabas vides izziņu un izglītošanos dabas aizsardzībā. Ekotūrisms ir ilgtspējīga tūrisma segments, kas balstīts uz dabas tūrisma sektoru un lielā mērā skar lauku tūrismu un kultūrtūrismu. Savā izpausmē ekotūrisma produkts sastopams arī citos tūrisma sektoros.
h) dziednieciskais tūrisms ir tūrisma veids, kam raksturīgi ceļojumi uz kūrortiem ar uzturēšanos kūrortviesnīcās, sanatorijās, dziednīcās, rehabilitācijas namos, augstāko kategoriju viesnīcās, uz kruīzu kuģiem, mītnēs vecākiem cilvēkiem, veselības uzlabošanas lauku saimniecībās, nometnēs u.c.), kuru galvenais mērķis ir veselības uzlabošana, izmantojot terapeitiskas procedūras un relaksējošas programmas, kā arī citas aktivitātes. Dziednieciskais jeb ārstnieciskais tūrisms sniedz medicīnas, plastiskās ķirurģijas, oftalmoloģijas, stomatoloģijas un citus pakalpojumus, kuru saņemšanai attīstītās valstīs ir jāgaida rindā vai tas maksā ļoti dārgi, bet citās valstīs šie pakalpojumi ir lētāki. Latvijā šim tūrisma veidam ir vēsturiskas tradīcijas un lielas perspektīvas, sevišķi apkalpojot šāda veida "tūristus" no Skandināvijas valstīm. 
i) sporta tūrisms mūsdienās kļūst arvien pieprasītāks aktīvās atpūtas virziens. To izvēlās tie, kuru dzīvesveidu un personīgo filozofiju veido sports. Sporta tūrisma sfēras kompānijas  piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – programmu izstrādi un sporta komandu un delegāciju uzņemšanu; sporta bāzes sagatavošanu mācību-treniņu sanāksmju novadīšanai atsevišķām komandām un sportistiem; sporta sacensību sagatavošanu un novadīšanu; plašu pakalpojumu spektra tradicionālas starptautiskas sacensības, kā arī sportistu un vajadzības gadījumā arī sportistu un viņu ģimeņu atpūtas organizēšanu pēc sporta sezonas noslēguma. Pastāv arī plašs piedāvājumu klāsts individuāliem sportistiem, amatieriem. Viņu rīcībā ir ziemas un vasaras sporta veidu instruktori, treneri. Latvijā Siguldas ragaviņu un bobsleja trase tiek iznomāta daudzu valstu sportistu komandām. Sporta tūrisms attiecas uz ceļojumiem, kuru mērķis ir skatīties sporta pasākumus, piemēram Olimpiskās u.c. spēles.
j) reliģiskais tūrisms  ir ar diviem galvenajiem paveidiem: 1) svētceļojumu, kas nozīmē personiskus vai grupveida braucienus vai gājienus uz kadu reliģisku mērķi, centru, dievnamu, svētvietu utt. un 2) reliģisku pieminekļu un svētvietu apskate, ekskursijas. Pirmā veida piemērs:  katru gadu tūkstošiem katoļticīgo dodas uz lieliem reliģiskiem svētkiem 15. augustā Aglonā, taču Aglonas baziliku apmeklē arī tūkstošiem citu tūristu visa gada laikā. Pasaulē nozīmīgi reliģiskā tūrisma centri kristiešiem ir Vatikāns, Lurda, Fatima, Meteora, musulmaņiem Meka un Medina, hinduistiem Varanasi, budistiem dalailamas Potalas pils Lhasa Tibetā, Kailasa kalns u.c.
k) ekstrēmais tūrisms faktiski apvieno dažādus tūrisms paveidus ar paaugstinātu bīstamības pakāpi. Visbiežāk tas saistās ar alpīnismu, daivingu (niršanu), bīstamu ūdenstūrismu, izpletņu un cita veida gaisa lekšanu, izdzīvošanu ļoti nedraudzīgā, ekstrēmā vidē utt. Dīvaini, bet arī šim tūrisma paveidam ir savi piekritēji. kuri, pat riskējot ar savu veselību un dzīvību, traucas pārbaudīt savu spēju un izturības robežas. 
Reizēm tūrismu veidus izdala arī pēc vides, kurā tas notiek, piemērām - ūdens tūrisms, kosmiskais tūrisms, kalnu tūrisms, alu tūrisms u.c. Vēl ir t.s. interešu tūrisms, piemēram, gastronomiskais tūrisms, kur tiek organizēti braucieni, lai speciāli iepazītos ar kādas valsts nacionālās virtuves ēdieniem un dzērieniem utt. Bieži gan šie speciālie tūrisma veidi tiek iekļauti kāda cita ceļošanas motīva tūrisma veidā, jo tūristu interesi piesaista dažādība. Tāpēc, bieži tūrisms var būt komplekss