Galvenie pamatjēdzieni.
Ārējā tirdzniecība ir ar savstarpējiem līgumiem nostiprināta valsts tirdzniecība ar citām valstīm pasaulē.
Ārējās tirdzniecības apgrozība jeb kopapjoms ir eksporta un emporta preču un pakalpojumu summa, rēķināta naudas izteiksmē.
Eksports ir savu preču izvešana uz citām valstīm vai pakalpojumu sniegšana citām valstīm vai to iedzīvotājiem.
Imports ir citu valstu preču ievešana savā valstī vai citu valstu iestāžu, uzņēmumu pakalpojumu izmantošana.
Reeksports ir valstī ievesto preču tālāka izvešana uz citu valsti.
Tirdzniecības saldo ir pozitīvs, ja eksporta vērtība ir lielāka par importa vērtību naudas izteiksmē, ja ir importa vērtība pārsniedz eksporta vērtību, tirdzniecības saldo ir negatīvs.
Svarīga ir arī tirdzniecības struktūra, jeb valsts eksportā un importā dominējošie preču veidi vai to grupas. Zināms, ka sekundārā sektorā apstrādātai gatavai produkcijai vai pat pusfabrikātiem, ir lielāka pievienotā vērtība nekā primārā sektorā iegūtiem, piemēram, lauksaimniecībā izaudzētiem, zvejniecībā nozvejotiem, mežsaimniecībā sagatavotiem apaļķoku baļķiem, iegūstošjā kalnrūpniecībā iegūtiem minerālresursiem, fosilajam kurināmam un cita veida dabas resursu izejvielām. Tāpēc, pēc valsts eksporta un importa struktūras, lielā mērā var spriest par attiecīgās valsts attīstības līmeni, par to piederību attīstītām vai attīstības valstīm. Attīstītas valstis ir Rietumeiropā,Skandināvijā, ASV, Kanāda, kā arī Austrumāzijā -Japāna, Dienvidkoreja, straujiem tempiem uz šo statusu virzās arī Ķīna u.c. Savukārt pie t.s. attīstības valstīm praktiski pieder visas Āfrikas un liela daļa arī Latīņamerias valstu. Pēc TAI (tautas attīstības indeksa, angliski HDI - human development index) Latvija pieskaitāma attīstīto valstu tipam, jo TAI ir virs 0,800.Viens augstākajiem pasaulē ir Šveicē, Norvēģijā - virs 0,960. Kamēr Ņigērā, Čadā tas ir zem 0,400.