Laukaimniecības preču plūsmas pasaulē.
Planētas iedzīvotāju skaits turpina pieaugt par apmēram 80 - 90 miljoniem gadā. Indija 2023. gadā pēc iedzīvotāju skaita ir apsteigusi Ķīnu un kļuvusi par lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita, kamēr Austrumeiropā, ieskaitot Latviju, notiek iedzīvotāju skaita depopulācija. Krass, dramatisks iedzīvotāju skaita kritums visiem zināmu militāri politisku iemeslu dēļ ir Ukrainā. Tomēr kopumā pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam un pēc apmēram desmit gadiem sasniedzot 9 miljardus, strauji pieaug pieprasījus pēc labības un dažādām citām pārtikas precēm. Analizējot augstāk esošo pārtikas preču kartodiagrammu, jau tagad vai redzēt, ka tikai 4 pasaules reģioni eksportē labību, kā vienu no galveno pārtikas produktu izejvielu vairāk nekā importē. Turklāt ar jēdzienu labība jāsaprot dažāda veida graudaugus. Tie var būt kvieši, mieži, rudzi, auzas, griķi, rīss, kukurūza u.c. mazāk pazīstami. Tomēr par trim galvenajām pasaules nozīmes labības eksporta kultūrām uzskata kukurūzu, tad kviešus un rīsus. Un šie reģioni ir Ziemeļamerika ( galvenokārt ASV, Kanāda), Dienvidamerika (dominē Argentīna, mazāk Brazīlija), tad NVS (dominē Krievija, Kazahstāna, kādreiz tajā ietilpa arī Ukraina). Kā pēdējais nozīmīgs graudaugu eksporta reģions, mazā iedzīvotāju skaita dēļ, ir Austrālija. Lai arī Eiropā valda augsti attīstīta intensīva lauksaimniecība, tās valstīs maz audzē kukurūzu un audzēšanas specifikas dēļ, praktiski ļoti maz rīsus. Tāpēc, pēdējie divi labības preču produkti Eiropai ir jāimportē no citiem pasaules reģioniem, kopumā radot labības importa pārsvaru pār eksportu. Kukurūza tiek importēta galvenokārt no Ziemeļamerikas, rīsi jo DA Āzijas valstīm,sevišķi Indoķīnas pussalas valstīm, jo citu Āzijas reģionu valstīs praktiski visu izaudzēto rīsu izmanto pašpatēriņam. Jāatzīmē, ka dažas Eiropas valstis, dabas apstākļu dēļ, kopumā nespēj sevi nodrošināt ar lauksainiecības produkciju, piemēram,Lielbritānija, Norvēģija, Islande u.c. Lielākā labības ražotāja Eiropā ir Francija, mūsdienās nu jau var uzskatīt arī Ukrainu, tad Poliju, Vāciju. Jāatzīmē, ka Latvija var sevi pilnībā nodrošinat ar rudziem, miežiem, kviešiem, auzām u.c. svarīgiem pārtikas produktiem. Zemgale ir Latvijas galvenais kviešu un arī citas labības audzēšanas rajons. Savukārt, liels labības imports tuksnešainā klimata un straujā iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ ir Tuvo Austrumu valstīm. Arī Āfrikas valstīm, kur dominē arī vēl primitīva, ekstensīva lauksaimniecība. Lielā pašpatēriņa dēļ, lielus labības apjomus importē sevišķi Austrumāzijas, tad DA-Āzijas un Dienvidāzias valstis. Jebkura katastrofāla klimata izmaiņu dabas stihija šajos reģionos var radīt badu, slimības un masu nemierus. DR, D Āzijā, Ziemeļāfrikā pastāv liels ūdens ieguves deficīts. Iespējams, šajā sakarībā Latvijā, Liepājā un Ventspilī jau tiek celti saldūdens eksporta ostu temināli. Bez graudiem, labības, vēl ļoti svarīga pākšaugu pārtikas kultūra ir soja, neaizstājams olbaltumvielas un augu eļļas avots.
