Džini koeficients - ienākumu sadales nevienlīdzības mērs. To izsaka robežās no 0 līdz 1 vai procentos no 0 līdz 100. Jo zemāks koeficients, jo mazāka atšķirība starp turīgāko un mazāk turīgo iedzīvotāju ienākumiem.
Jo lielāks ir Džini indekss (vai koeficients), jo valstī ir augstāka sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība starp dažādām iedzīvotāju grupām. Šis indekss netieši norāda, cik taisnīgi valstī tiek pārdalīti arī no dabas resursiem gūtie ienākumi. Tādējādi resursu bagātība pati par sevi negarantē augstu attīstības līmeni.
Tas īpaši attiecas uz Āfrikas valstīm, kurām, par spīti bagātīgajām resursu atradnēm, bieži ir zems vai vidējs TAI un atpalikusi, mononozaru vai monokultūru saimniecības struktūra. Šo situāciju skaidro nepietiekami demokrātiska valsts pārvalde, korupcija un cīņa starp dažādu klanu un politisko grupējumu interesēm.
Ārvalstu ietekme un neo-koloniālisms
Lai gan vairums Āfrikas un citu reģionu valstu oficiāli vairs nav kolonijas, tās joprojām ir ekonomiski atkarīgas no bijušajām metropolēm un transnacionālajām korporācijām. Pēdējos gadu desmitos tradicionālos Rietumu uzņēmumus no daudziem ieguves rajoniem (jo īpaši Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā) ir izspiedusi aktīva Ķīnas ekonomiskā ekspansija un investīcijas resursu nozarē.
Dabas resursu eksports neapstrādātā veidā savienojumā ar gatavās produkcijas importu nesekmē valsts ilgtspējīgu attīstību — īpaši apstākļos, kad iegūtie labumi netiek taisnīgi sadalīti sabiedrībā.
Pievienotā vērtība un ekonomikas struktūra
Izejvielas tirgū vienmēr ir lētākas par gatavo produkciju, jo apstrādes procesā produktam tiek radīta pievienotā vērtība. Lai valsts pilnvērtīgi izmantotu savus dabas resursus un celtu labklājību, tai jācenšas izejvielas pēc iespējas vairāk pārstrādāt uz vietas — vismaz līdz pusfabrikātu stadijai.
Tas nozīmē, ka blakus primārajam (ieguves) sektoram ir jāattīsta arī sekundārais (pārstrādes) sektors. Ārvalstu korporācijas bieži vien nav ieinteresētas vietējās pārstrādes attīstībā, izņemot gadījumus, kad to veicina zemākas vides prasības vai lētāks darbaspēks. Jāpiebilst, ka Āfrikas valstu lielais un ļoti lētais darbaspēks mūsdienās jau sāk nopietni konkurēt ar Āzijas valstīm, kas ilgstoši tika uzskatītas par galveno lētā darbaspēka reģionu pasaulē.