Pasaules saimniecības ģeogrāfijā dabas resursu ieguve un patēriņš ir izvietoti izteikti nevienmērīgi. To nosaka gan dabas resursu ģeoloģiskais un klimatiskais sadalījums, gan pasaules valstu ekonomiskās attīstības atšķirības.
Pasaules valstu attīstības līmenis.
Valsts attīstības līmeni var raksturot dažādi rādītāji vai to grupas. Viens no tiem ir t.s. tautas attīstības indekss (TAI jeb angliski Human Development Index, HDI). Šo indeksu aprēķina pēc formulas, kurā ietilpst tādi pamata rādītāji, kā vidējais mūža un izglītības līmenis un vidējie naudas ienākumi uz vienu cilvēku kādā noteiktā laika vienībā, parasti gadā. TA indekss mainās robežās no 0 līdz 1 un tiek aprēķināts līdz tūkstošdaļām aiz komata. Katru gadu TAI katrai valstij tiek pārrēķināts, līdz ar to pasaules valstis rangu tabulā varpārkārtoties gan uz augšu gan leju. Jo augstāks valsts attīstības līmenis, sevišķi, ja tas ir virs 0,900, jo ir mazākas ikgadējās TAI izmaiņas un otrādi. Zemas attīstības valstīm, sevišķi zem 0,500 šie pieauguma tempi varbūt daudz straujāki, jo zemu attīstības līmeni sākumā ir daudz vieglāk līdz kaut kādam vidējam attīstības līmenim pacelt. Ļoti augsts attīstības līmenis izmainās vai pieaug ļoti maz un dažādu pasaules procesu un krīžu rezultātā pat nedaudz pazemināties, būtiski neietekmējot jau tā sasniegto, ļoti augsti attīstīto attīstības līmeni. Valstu attīstības līmeņu intervāli ir šādi (reizēm, citos avotos tie var nedaudz atšķirties, atkarībā no vērtēšanas sistēmas).
| Attīstības līmenis |
Tautas Attīstības Indekss (HDI)
|
| Ļoti augsts | 0,800 un vairāk |
| Augsts | 0,700 līdz 0,799 |
| Vidējs | 0,550 līdz 0,699 |
| Zems | 0,450 līdz 0,549 |
| Ļoti zems | 0,449 un mazāk |
Attīstības līmeņa (TAI) vidējās izmaiņas % laika posmā no 2010.-2023. gadam
Statistikas dati liecina, ka laika posmā no 2010. līdz 2023. gadam visstraujākais vidējais ikgadējais Tautas attīstības indeksa pieaugums bija vērojams tieši jaunattīstības valstīs ar zemāku sākotnējo attīstības līmeni, piemēram, Etiopijā, Nigērā, Angolā un Kongo DR.
Vienlaikus vairākās valstīs attīstības līmenis ir pazeminājies nestabilas politiskās situācijas, militāro konfliktu, sliktas valsts pārvaldes un korupcijas dēļ (piemēram, Somālijā, Jemenā, Venecuēlā, Ukrainā, Sīrijā, Irākā, Lībijā un Afganistānā). Karadarbība un bruņoti konflikti vienmēr būtiski pasliktina valsts ekonomisko un sociālo stāvokli. Starptautiskās miera misijas un miera uzturēšanas spēki šos negatīvos procesus spēj apturēt tikai uz laiku, tāpēc izšķiroša nozīme ir ilgtspējīgam politiskajam regulējumam un demokrātiskas valsts pārvaldes atjaunošanai. Tāpat valsts attīstību uz laiku var negatīvi ietekmēt dabas katastrofas, zemestrīces, vulkānu izvirdumi un dažādas klimatiskās anomālijas.
Dabas resursu loma valsts attīstībā
Dabas resursu esamība ir nozīmīgs valsts attīstību veicinošs faktors, tomēr tas nav vienīgais un izšķirošais. Tādas valstis kā Japāna vai Šveice ir sasniegušas ļoti augstu TAI praktiski bez saviem minerālresursiem, balstoties uz cilvēkkapitālu un tehnoloģijām. Turpretim resursiem bagātās valstīs (piemēram, Kongo DR vai Venecuēlā) attīstību apgrūtina iekšējie konflikti, korupcija un neefektīva pārvalde.
Būtisku dabas resursu atradņu reģioni vēsturiski ir bijuši un joprojām ir lielvalstu interešu sadursmes zonas. Spilgts piemērs ir Tuvie Austrumi un Persijas līča reģions, kur milzīgo naftas un dabasgāzes krājumu dēļ regulāri uzliesmo politiski nemieri un karadarbība.
Svarīgi!
Pasaules valstis var atkārtot šeit: https://www.geoguessr.com/seterra/lv