Zemes virsu klāj dažādas ģeogrāfiskās ainavas, kas ir noteikti apvidi un nogabali, kuri izveidojušies, ilgstoši un atšķirīgi attīstoties un mijiedarbojoties dažādiem dabas komponentiem.
Mūsdienās šo ainavu struktūru un vizuālo izskatu nereti un pat ļoti būtiski ietekmē cilvēka saimnieciskā un industriālā darbība. Katrai ainavai ir raksturīga sava unikāla bioloģiskā daudzveidība, kas ietver visu konkrētajā teritorijā sastopamo dzīvo būtņu un organismu sastāvu.
Tāpat katrā nelielā ainavas teritorijā var izveidoties savs mikroklimats, kas izpaužas kā vietējās gaisa temperatūras un mitruma atšķirības no citām blakus esošajām platībām.
Spilgts mikroklimata piemērs ir temperatūras inversija, kas apzīmē parādību, kad gaisa temperatūra troposfērā, pretēji ierastajai kārtībai, palielinās, pieaugot augstumam virs zemes virsmas. Šādu procesu mēs regulāri varam novērot dabā, kad vasaras vakaros un rītos Gaujas senielejā un citos zemes reljefa pazeminājumos sāk veikties bieza migla, kas nepārprotami norāda uz smagā un aukstā gaisa satecēšanu lelejā, kamēr virs tā atrodas siltāks gaisa slānis.
Cilvēka darbība ainavās bieži rada riskus, vidē nonākot dažādām piesārņojošām vielām, kas nodara tiešu kaitējumu gan dabas organismiem, gan sabiedrības veselībai. Tā kā rūpniecības uzņēmumi gaisā izvada tādas izplūdes gāzes kā sēra dioksīdu (SO2) un slāpekļa dioksīdu (NO2), atmosfērā norisinās ķīmiskas reakcijas, kas uz zemes virsmas veido skābos nokrišņus, kas postoši ietekmē mežus un ūdenstilpes. Tikpat svarīga ir atmosfēras augstāko slāņu aizsardzība, kur dabiskais ozona slānis kalpo kā planētas vairogs un sekmīgi pasargā visu apkārtējo vidi no Saules kaitīgā ultravioletā (UV) starojuma.
Lielās pilsētās un industriālos centros gaisa piesārņojums var sasniegt kritisku līmeni, izveidojot smogu - intensīvu un bīstamu dūmu, gāzu un dūmakas sajaukumu.
Atkarībā no laikapstākļiem un piesārņojuma izcelsmes izšķir divus galvenos šīs parādības veidus.
- Pirmais ir Losandželosas smogs, kas ir sausa gaisa fotoķīmiskais smogs ar indīgu gāzu, dūmu, putekļu vai palielināta aerosolu daudzuma piejaukumu, un tas rodas karstā, saulainā laikā autotransporta izplūdes gāzu ietekmē.
- Otrs ir Londonas tipa jeb mitrais smogs, kas veidojas vēsos un mitros apstākļos, dūmiem un apkures kvēpiem sajaucoties ar dabisko miglu; šāds smogs ziemas mēnešos bezvēja laikā reizēm ir novērojams arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Vides degradācija neaprobežojas tikai ar gaisa piesārņošanu, jo mūsdienās arvien aktuālāks kļūst vides fizikālais piesārņojums. Pie tā tiek pieskaitīts mobilo sakaru torņu un augstsprieguma elektropārvades līniju radītais elektromagnētiskais starojums, kas neredzami ietekmē apkārtējo dzīvo dabu. Tomēr par pašu bīstamāko un ilglaicīgāko vides piesārņojuma veidu tiek uzskatīts radioaktīvais piesārņojums. Tas visā pasaulē ir radījis smagas sekas pēc vēsturē lielākajām kodolkatastrofām, no kurām spilgtākie piemēri ir Černobiļas un Fukušimas atomreaktoru (AES) avārijas, kuru dēļ vidē nonāca milzīgs daudzums dzīvībai bīstamu radioaktīvo vielu.