Bioma ir kādai teritorijai raksturīgs visu dzīvo organismu kopums, kuru veido tipiskā veģetācija jeb augājs, dzīvnieku valsts un citu mikroorganismu raksturīgs kopums. Bioma ir biosfēras lielākā ekosistēma, kas sastāv no mazākām ekosistēmām - biocenozēm un biotopiem. Izšķir arī ūdens un sauszemes ekosistēmas.
Galvenās sauszemes biomas ir mežu biomas: mitrie topiskie meži, subtropu cietlapu meži un krūmāji, musonu meži, mērenās joslas meži - platlapu, jauktie un skuju koku meži jeb taiga, tad ir zālāju biomas: savannas un skrajmeži, stepes un nosacīti arī tundra un visbeidzot tuksnešu biomas: aukstie polārie sniegāju un ledāju tuksneši, karstie tropu un subtropu tuksneši un sezonāli mainīgie mērenās klimata joslas tuksneši (piem. Vidusāzijas Karakuma, Kizilkuma un Piekaspijas tuksneši un pustuksneši).
Jāatzīmē, ka biomas mainās arī kā augstuma joslojums kalnu apgabalos. Jo tuvāk ekvatotam un augstāki kalni, jo lielāka ir vertikālo biomu zonālā dauzveidība. Lai ekvatora rajonā būtu augstkalnu sniegāju un ledāju tuksnesis, kalnu augstumam jābūt tuvu 6000 m, kamēr polārajos apgabalos sniega līnija noslīd līdz 0 m absolūtam augstumam, resp. polārie tuksneši veidojas jau jūras līmenī. Tā kā Gaiziņkalns atrodas apmēram uz 57° Z platuma paralēles, tad, lai arī vasarās tā virsotnē būtu sniegs, Gaiziņkalna augstumam būtu bijis jābūt ap 1700 m.
Daudzviet pasaulē biomu ekosistēmām ir savi vietējie nosaukumi, Dienvidamerikā savannas sauc par kampām un ljanām, stepes par pampām, tropiskos lietusmežus par selvu. Ziemeļamerikā stepes sauc par prērijām, Austrālijā savannas, atkarībā no augāja tipa par skrebu, mali vai mulgu. Dienvideiropā subtropu mūžzaļos cietlapu mežus par makvisu (makiju). Piejūras ekosistēma gar Ziemeļjūru sauc par vatiem, māršām, bērdi, Baltijā randiem vai randu plavām, mitras palieņu pļavas gar iekšzemes upēm un Lubānas ezeru par klāniem u.c. Lai arī Latvija atrodas jaukto koku mežu biomā, atkarībā no mežu augāja sastāva tiek izdalīti ļoti dažādi mežu tipi - sils, mētrājs, vēris, damaksnis, gārša, dumbrājs, grīnis u.c. , augstos purvus ap Rīgu sauc par tīreļiem.
Biomas un klimata apstākļi.
Klimatogrammas un biomas.
Tās lielā mērā raksturo dotās teritorijas siltuma un mitruma apstākļus un šo rādītāju maiņu pa gada mēnešiem. Jāatceras, ka D puslodē jūnijs, jūlijs un augusts ir ziemas sezonas mēneši, tāpēc klimatogrammā šo mēnešu vidējo temperatūru līknes daļa ies uz leju, salīdzinot ar novembra, decembra un janvāra mēnešiem.
Piemērs. Tropu tuksnešu biomu klimatogrammas Z un D puslodēs.
Papildus uzziņai: Mežu tipi un apakštipi Latvijā