Valsts valodas statusu nosaka un regulē attiecīgās valsts likumdošana, tāpēc katram iedzīvotājam ir svarīgi ar to iepazīties un to pārzināt.
Valodas norma — vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
Valodas normēšana — process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu.
Konvencija — starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā), nosacīta vienošanās par valodas normu lietošanu.
Vari noskatīties video par valodas normatīvo regulējumu Latvijā.
Valodas bagātību izmantošanu un veidu nosaka komunikācijas saturs, vide un runātāja subjektīvā attieksme. Tāpēc katra runa vai teksts tiek veidots noteiktā stilā, izmantojot attiecīgās valodas bagātības.
Latviešu valodas resursi ir tik bagāti, ka iespējams radīt visām dzīves vajadzībām atbilstoša valodas stila runu vai tekstu. Lietojot attiecīgā valodas stila līdzekļus, izpaužas cieņpilna attieksme pret valodas kultūru. Vairums cilvēku grib būt kulturāli – dzīvot tā, kā to nosaka un prasa cilvēka un sabiedrības civilizācijas pakāpe. Viens no cilvēka kultūras visbūtiskākajiem faktoriem ir viņa valodas kultūra.
Šīs pazīmes nosaka likumi, kas atklāj literārās valodas normas. Mazāk obligātas pazīmes: runas/teksta koncentrētība, vienkāršība, bagātība. Šīs arī ir kulturālas valodas tipiskas pazīmes, bet tās tieši nenosaka literārās valodas normu izstrādātie likumi.
Valodas kultūras pazīmes ir valodas pareizība, skaidrība, precizitāte un tīrība.
Pašlaik spēkā esošais Valsts valodas likums stājies spēkā 2000. gada 1. septembrī un tas nosaka valodas lietošanas normas.
1. pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1) latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;
2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;
3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;
4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas;
5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
2) latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;
3) tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;
4) mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas;
5) latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
Latvijas Valsts prezidents 2021. gada 26. aprīlī ir izdevis paziņojumu Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu, kuru iesāk ar vārdiem: "Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību un tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu."