Kino — audiovizuālās mākslas veids, viens no ietekmīgākajiem masu medijiem, kas ietver filmu veidošanu, izplatīšanu un izrādīšanu.
Kino ir gan viens no mākslas veidiem, gan arī komplicēta un resursu ietilpīga industrija, kurā iesaistīti dažādu radošu un tehnisku profesiju pārstāvji — režisori, operatori, scenāristi, producenti, aktieri, komponisti un citi.
Lai uzņemtu filmu, jāuzraksta scenārijs — kino literārais pamats, kurā nosaka filmas tēmu, notikumus, galvenos varoņus, kā viņi izskatās, kas notiek katrā no filmas ainām.
Scenārija sižetu scenārija autors var izdomāt pats, bet var arī par pamatu ņemt kādu literāru darbu.
Kinofilma "Emīla nedarbi" (režisors Varis Brasla, 1985) uzņemta pēc Astridas Lindgrēnas stāsta par Emīlu no Lennebergas motīviem.
Kinofilma "Nāves ēnā" (režisors Gunārs Piesis, 1971) uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa tāda paša nosaukuma noveles.
Kad scenārijs gatavs, savu scenāriju veido filmas režisors — filmas saturu sadala posmos, pārdomā vizuālos un skaņu efektus, kas veiksmīgi papildinātu sižetu.
Filmas nosaukums
Kinofilmas nosaukums ir daļa no tās tēla, tas tiek izmantots, lai atšķirtu vienu filmu no citas un saglabātu tās unikalitāti. Nosaukums ir arī mārketinga instruments, veids, kā ieinteresēt potenciālo auditoriju.
Svarīgi!
Veiksmīga nosaukuma izvēle var palīdzēt gūt panākumus.
Nosaukumam ir arī mākslinieciska vērtība, ar tā palīdzību var piešķirt impulsu filmas saturam. Tas sniedz auditorijai nedaudz informācijas par filmas saturu, tas var būt veiksmīgs vai mazāk veiksmīgs, neko neizsakošs vai ļoti daiļrunīgs. Nosaukums ir tas, kas piesaista uzmanību, pēc tā mēs izvēlamies — lasīt vai nelasīt, skatīties vai neskatīties, klausīties vai neklausīties.
Kinofilmu nosaukumos personvārdi lielākoties neko neizsaka, ja vien tas nav dokumentālais kino par kādu sabiedrībā pazīstamu personu, kuru iespējams atpazīt pēc vārda un uzvārda filmas nosaukumā. Tomēr gan Latvijā, gan ārvalstīs nereti kino veidotāji izvēlas tieši šo metodi arī mākslas filmu nosaukumos.
Vairāk par kino īpatnībām un kino valodu vari uzzināt, noskatoties video.
Filmu iedalījums
Kinofilmas var iedalīt vairākās grupās pēc dažādiem kritērijiem: pēc satura, pēc filmas ilguma, pēc žanra.
Saturs
Pēc satura kinofilmas iedala:
Mākslas filmas jeb spēlfilmas — filmu pamatā ir izdomāts sižets, kāds izfantazēts notikums.
Dokumentālās filmas tiek veidotas, filmējot īstus notikumus.
Vairāk par dokumentālo kino vari uzzināt enciklopedija.lv.
Populārzinātniskās filmas veltītas dabas parādību izpētei, dažādu dabas procesu apskatīšanai, ar zinātni saistītu jautājumu izpētei.
Animācijas filmas raksturo trīs spēcīgas animācijas kino tradīcijas: leļļu animācija, aplikāciju un zīmētā animācija.
Filmas ilgums
Pēc kinofilmas ilguma var iedalīt šādās grupās:
- Pilnmetrāžas filmas — kinofilmas ilgums pārsniedz 50 minūtes, tās ilgst no 75 līdz 210 minūtēm.
- Īsfilmas — garums nepārsniedz 50 minūtes. Vidēji īsfilmu garums svārstās no 10 līdz 40 minūtēm. Pirmās īsfilmas, kas uzņemtas kinematogrāfa attīstības pirmsākumos, bija līdz 15 minūtēm garas. Īsfilmas var būt gan spēlfilmas, gan dokumentālās filmas.
Žanrs
Pēc filmu žanra tās tiek iedalītas vairākās grupās.
Pēc filmu žanra tās tiek iedalītas vairākās grupās.
Dažas no tām:
- Animācija — multfilma vai multiplikācijas filma, ir kinofilma, kas uzņemta, izmantojot animācijas filmēšanas tehniku.
- Biogrāfiskais kino — žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts.
- Detektīvs — spēlfilma, kurā stāsta par noziegumiem, noziedzniekiem un izmeklētājiem, detektīviem, kuri cenšas atrisināt noziegumu un notvert likuma pārkāpēju. Detektīvfilmās rāda gan ļaundara, gan izmeklētāja rīcību noteiktās situācijās.
Populārākās detektīvfilmas uzņemtas pēc dažādu rakstnieku kriminālromānu motīviem, piemēram, Artura Konana Doila romāni par Šerloku Holmsu, rakstnieces Agatas Kristi romāni par Erkilu Puaro un Džeinu Mārplu, kā arī citi ekranizējumi.
Attēlā: Šerloka Holmsa statujas siluets netālu no Beikera ielas — Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Attēlā: Erkils Puaro
- Dokumentālais kino — apzīmē realitātē balstītus audiovizuālus darbus.
- Drāma — tiek risinātas cilvēku savstarpējās attiecības, parādīta viņu rīcība noteiktā situācijā, risināti savstarpējie konflikti.
- Fantastika — lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, procesi un tehnoloģijas, varoņi un būtnes.
- Fantāzija — attēloto pasauļu, tēlu, notikumu, sižetu pamatā parasti ir maģija un cita rakstura pārdabiski spēki.
- Komēdija — spēlfilma, kuras saturs uzjautrina skatītāju, izraisa smieklus, uzlabo skatītāja noskaņojumu. Filmās parādītas komiskas situācijas, galveno varoņu rīcība nestandarta situācijās. Komēdijas tika filmētas jau kinematogrāfa attīstības pirmsākumos. Daudzas senās mēmās kinokomēdijas saglabājušas savu popularitāti arī mūsdienās.
Populārākais mēmā kino aktieris — komiķis Čārlijs Čaplins (aktieris, scenāriju autors, režisors, 1889-1977). Aktiera radītais klaidoņa Čārlija tēls ir pazīstams vairākām skatītāju paaudzēm.
Attēlā: Čārlijs Čaplins
- Piedzīvojumu kino — darbība ir balstīta eksotiskās vietās — džungļos, tuksnesī utml.
- Romantiskais kino — filmas par romantiskām attiecībām.
- Traģēdija — spēlfilma, kurā tiek risināti dažādas nopietnas problēmas. Galvenais varonis nonāk situācijā, kas viņam liek pārvērtēt vērtības, pārskatīt savu attieksmi pret notiekošo. Tiek rādīti varoņa emocionālie pārdzīvojumi.
- Traģikomēdija — spēlfilmā apvienotas komēdijas un traģēdijas iezīmes. Šo efektu rada, vēstot par situācijas un galvenā varoņa savstarpēju neatbilstību (komiskais varonis nonāk traģiskā situācijā). Sižets raisa līdzjūtību filmas varoņiem, dažkārt izraisītās emocijas ir pretrunīgas.
Čārlija Čaplina uzņemtā mēmā kinofilma "Pilsētas ugunis" (1931), kas vēsta par klaidoni, kurš iemīlas aklā meitenē — ziedu pārdevējā. Meitene notur viņu par bagātu cilvēku. Veidojas pārpratumu pilnas situācijas.
- Vesterni — par Amerikas kā valsts pirmsākumiem, vēsta par Amerikas pirmiedzīvotāju indiāņu un ieceļotāju, to karaspēku savstarpējiem konfliktiem. Savukārt vesternos, kas vēsta par vēlākiem valsts izveides laikiem, stāsta par lauksaimniecību īpašnieku cīņu ar laupītājiem, viņu pretošanos zemes modernizācijai.
Šeit nav aprakstīti visi kino žanri, ar citiem vari iepazīties enciklopedija.lv.
Neatņemama latviešu kino daļa ir kinofilmas, kuras iekļautas Latvijas kultūras kanonā.
Veidojot stāstījumu par kādu filmu, derētu atkārtot apraksta veidošanas nosacījumus.