Lai labāk izprastu leksikoloģijas tematu, vēlams apgūt ar leksiku saistītus terminus.
Leksika — vārdu kopums.
Leksikoloģija — valodniecības nozare, kas pētī kādas valodas vārdu kopumu.
Antonīmi — pretējas nozīmes vārdi.
Frazeoloģija — kādas valodas frazeoloģismu kopums; valodniecības nozare, kas pēta frazeoloģismus.
Frazeoloģismi — leksiski nedalāmi, ar tradīciju valodā nostiprināti vārdu savienojumi.
Homonīmi — vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami dažādas nozīmes vārdi.
Homoformas — divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu formas, kuru izruna un rakstība ir vienāda.
Homogrāfi — dažādas nozīmes un dažādi izrunājami vārdi ar vienādu rakstību.
Idioma — nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme nav saistīta ar tajā esošo atsevišķo vārdu nozīmēm.
Leksikogrāfija — valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
Profesionālismi — vārdi vai vārdu savienojumi, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kuri nav termini.
Sinonīmi — vienādas vai ļoti tuvas nozīmes vārdi.
Svešvārdi jeb internacionālismi — aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās valodās.
Šķirklis — vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Termini — vārdi vai vārdu savienojumi, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kuriem ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
Vārdnīca — vārdu sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās.
Papildus par dažādiem leksikas slāņiem un to nozīmi literārā tekstā vari noskatīties šajā video.