Lai valodas lietojums būtu bagātīgāks, vēlams izmantot dažādas valodas grupas, piemēram, sinonīmus un antonīmus. 
Sinonīmi — vienādas vai ļoti tuvas nozīmes vārdi.
Piemērs:
teikt – sacīt, runāt; kadiķis – paeglis; pļāpāt – tērzēt; mēļot – tarkšķēt, muldēt; darbinieks – darbonis; pīlādzis – sērmūkslis u.c.
Sinonīmus izmanto, lai bagātinātu valodu, tie palīdz veidot emocionāli ekspresīvo leksiku.
Ne visiem vārdiem ir sinonīmi.
Sinonīmu parasti nav:
  • terminiem, izņemot tos gadījumus, kad paralēli tiek lietoti internacionāli un latviski apzīmējumi: verbs – darbības vārds, adverbs – apstākļa vārds
  • vārdiem, kas apzīmē konkrētus priekšmetus un parādības: galds, acs, pirksts, ūdens, pļaut;
  • gandrīz visiem vietniekvārdiem;
  • daudznozīmīgiem vārdiem. 
Mērķtiecīgi izraugoties piemērotus sinonīmus, var izcelt vissmalkākās nozīmes nianses.
Sinonīmi ir valodas krāšņums un bagātība. Tie palīdz īsi, skaidri un precīzi izteikt domu, ļauj variēt izteiksmi.
Sinonīmu izvēle rada iespēju izraudzīties piemērotus vārdus izsakāmā satura atklāsmei atbilstoši runas mērķim, partnerim un situācijai, paust domu niansēti, precīzi, tēlaini.
Svarīgi!
Sinonīmiem jābūt vienas vārdšķiras vārdiem.
Palīgs vārdu izvēlē ir vārdnīcas, it īpaši Sinonīmu vārdnīca, tezaurs.lv.
Antonīmi — vārdi ar pretēju nozīmi.
Piemērs:
miegs – nomods; mīlēt – nīst; auksta – karsta
Antonīmi mēdz būt arī vienas saknes vārdi – pretējā nozīme tiek veidota ar priedēkli ne-.
Piemērs:
laime – nelaime, būt – nebūt
Antonīmi izceļ pretstatus. 
Svarīgi!
Antonīmiem jābūt vienas vārdšķiras vārdiem.
Lai labāk izprastu tematu, noskaties video un iepazīsties ar mācību palīgu vietnē tavaklase.lv!