Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Pasīvajā daļā nonāk vārdi, kuri tiek lietoti reti vai netiek lietoti nemaz. Nelietošanas iemesli var būt dažādi, taču tie ir cieši saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi un dažādiem ekonomiski politiskiem notikumiem tajā. Ir svarīgi izpētīt šos leksikas slāņus.
Apvidvārdi — vārdi, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
Apvidvārdi nosauc:
- sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus;
- darba rīkus;
- lauksaimniecības produktus;
- ēdienus;
- apģērba gabalus;
- savvaļas augus.
Literārajā valodā: kartupelis,
Kurzemē: rācenis,
Vidzemes vidienē: tupenis,
Latgalē: buļba.
Vidzemes vidienē: tupenis,
Latgalē: buļba.
Apvidvārdi, kā minēts to definīcijā, sastopami, pirmkārt, konkrētā apvidū, otrkārt, daiļliteratūrā un kino. Tieši daiļliteratūra veicina apvidvārdu iekļaušanos literārās valodas leksikā. Apvidvārdiem var piemist arī pozitīva ekspresija, kas tiem ļauj valodā funkcionēt kā poētismiem.
|
Literārā valoda
(neitrāls)
|
Apvidvārds
(poētisms)
|
|
varavīksne
|
dardedze
|
|
kaija
|
kaiva
|
|
uguns
|
guns
|
Apvidvārdu rašanās saistīta gan ar izlokšņu savdabību, gan saskarsmi ar citām valodām.
Daļa apvidvārdu atrodami vecvārdu grupā, jo apzīmē reālijas, kas mūsdienās vairs nav aktuālas.
aizgore — aizkrāsne, paugas — sakas
Vecvārdi ir novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaismi;
- historismi.
Arhaismi — vārdi, kuru vietā attiecīgā priekšmeta, parādības, procesa nosaukšanai tiek lietoti citi — aktīvās leksikas — vārdi.
aloties — kļūdīties, biķeris — kauss, dūmeklis — skurstenis, īkstis — nieres
Historismi — vārdi, kuri nosauc priekšmetus, parādības, procesus, kas ir zuduši no ikdienas.
modere — govju kūts pārzine, piķieris — medību suņu pārzinis
Historismus lieto daudz biežāk un plašāk, salīdzinot ar arhaismiem.Bez historismiem nav iedomājama vēstures apguve, jo daudzi no šiem jēdzieniem ir saistīti ar kādreizējo sabiedrisko politisko iekārtu, valsts pārvaldes formām, struktūrvienībām u.tml.
vagars — muižas darbu organizators, junkurs — muižas pārvaldnieks, guberņa — apgabals, stārasts — pagasta vecākais
Valodas lietojumā reizēm sanāk dzirdēt barbarismus.
Barbarismi — nevēlami aizguvumi, kas tiešā veidā tiek pielāgoti latviešu valodas sistēmai, pieliekot galotni vai izskaņu.
lūzeris (no angļu valodas vārda "loser")
vaktēt – no vācu val. – sargāt;
duraki – no krievu val. – muļķi, arī kāršu spēle;
feins – no angļu val. – skaists, labs
Ja literārā, drāmas vai kino darba autors izmanto šos leksikas slāņus, lai spilgtāk ilustrētu savu tēlu, padarītu to krāsaināku, lai raksturotu vides un laikmeta kolorītu, tas ir attaisnojami, pretējā gadījumā barbarismu lietojums latviešu valodas vārdu vietā liecina par vienkāršrunu un valodu piesārņo.
Svešvārdi ir svarīga leksikas sastāvdaļa — tie ievērojami bagātina vārdu krājumu.
Svešvārdi ir vārdi, kurus lieto daudzās valodās un kuru skanējums ir līdzīgs, tie ir vārdi, kuri ir aizgūti no citas valodas.
Līdzās senākajiem aizguvumiem no citām valodām latviešu valodā ir arī aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās Eiropas tautu valodās. Tiem ir liela līdzība skanējumā, rakstījumā un nozīmē, diezgan bieži nozīme ir pilnīgi vienāda.
metāls (vāc. Metall, angl. metal, fr. métal)
kultūra (vāc. Kultur, angl. culture, fr. culture)
eksāmens (vāc. Examen, angl. examination, fr. examen).
Šie vārdi ir pazīstami arī citās lielu un mazu tautu valodās.
Svešvārdus var atšķirt no dzimtās valodas vārdiem pēc dažādām pazīmēm:
- īss un garš patskanis o: okeāns, ozons;
- līdzskanis h: haoss, harmonija;
- līdzskanis f: fabula, konflikts;
- uzsvērtas dažādas zilbes: konjugācija, ragū, buklē, kakao u.c.
emuārs vietā var lietot tīmekļa vietne;
konspirācija – slepenība;
imidžs – tēls
Svarīgi!
Svešvārdu pareizrakstība jāiegaumē!
Lai to nostiprinātu, ieteicams vingrināties, pēc iespējas biežāk šos vārdus izmantojot.
Kā jau tika minēts, leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Aktīvajā daļā strauji ienāk arvien jauni vārdi, kuru rašanās, aizgūšanas iemesli ir cieši saistīti ar norisēm cilvēka dzīvē.
Jaunvārdi jeb neoloģismi ir agrāk nelietoti vārdi, kuri ienāk valodā un nostiprinās tajā. Par jaunvārdiem atzīstami vārdi, kas radušies pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā.
Par jaunvārdiem vairāk vari apgūt, izpētot teoriju papildus.
Lielu ieguldījumu jaunu vārdu ieviešanā veica Rainis. Raiņa aktualizētie vecvārdi:
mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns, jums, dāsns.
Rainis, izmantojot jau zināmu vārdu saknes, darinājis arī jaunus vārdus:
augsme, degsme, tversme, plūsma, pūsma, dvesma, spozme, smagme, sūrme, vēlme, atgaisma, atjaunotne, atspulgs, atvizma, ilgas, malds, riets, kaisle, augste, dzidre, skaidre, pārpilne, iznīce, uztice.
Atsauce: