Mās visi ikdienā izmantojam saziņu, tāpēc ir svarīgi par to uzzināt ko vairāk.
Saziņa ir informācijas apmaiņa.
Saziņas veidi
Par saziņu runājot, jāņem vērā:
- saziņas apstākļus;
- saziņas formu;
- saziņas līdzekļus.
Gan saziņas apstākļi, gan saziņas forma, gan izmantotie līdzekļi var būt ļoti dažādi.
Svarīgi ir izvēlēties atbilstošus saziņas līdzekļus.
Ir vairāki saziņas veidi atkarībā no saziņas mērķa.
Pēc saziņas apstākļiem tiek izšķirta:
- verbāla (ar vārdiem) — verbāla iedalās mutvārdu un rakstveida,
- neverbāla (bez vārdiem) — žesti, stāja, mīmika, signāli.
Pēc saziņas formas tiek izšķirta:
- rakstveida saziņa;
- mutvārdu saziņa.
Rakstveida saziņa mūsdienās lielākoties būs verbālā, taču ir jomas, kurās informācija tiek darīta zināma, izmantojot nosacītas zīmes, simbolus, apzīmējumus, saīsinājumus, piemēram, ceļa zīmes, dažādas shēmas u. tml.
vai 
Mutvārdu saziņai ir dažādas formas:
- monologs – vienas personas runa;
- dialogs – divu personu runa;
- diskusija – kāda jautājuma publiska apspriešana, kurā piedalās vairākas personas;
- debates – vairāku personu domu apmaiņa par kādu pretrunīgu jautājumu;
- disputs – publisks strīds par kādai cilvēku grupai svarīgu jautājumu.
Pēc saziņas līdzekļiem tiek izšķirta:
- privātā jeb neformāla saziņa;
- oficiālā jeb formālā saziņa.
Neformālā saziņa ir tāda saziņa, kas pieder atsevišķam cilvēkam, nevis sabiedrībai vai valstij. Tā var būt gan mutvārdos, piemēram, draugu saruna, gan rakstveidā, piemēram, telefona īsziņa mammai.
Arī formālā saziņa var būt gan mutvārdos, piemēram, skolas direktora uzruna 1. septembrī, gan rakstveidā, piemēram, iesniegums uzņemšanai kādā pulciņā.
Formālā saziņā ir jāizmanto tituli.
Tituls — piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums. (tezaurs.lv)
Izņemot tos titulus, ko pārmanto aristokrāti, tituli parasti ir:
- zinātnisku grādu (bakalaurs, maģistrs, doktors),
- profesiju un arodu (skolotājs, ārsts, redaktors u.c.),
- vēlētu amatu (senators, prezidents, deputāts),
- ieceltu amatu (ministrs, ministru prezidents, vēstnieks, konsuls, lietvedis u.c.),
- bruņoto spēku rangu (ģenerālis, kapteinis, leitnants, admirālis u.c.),
- baznīcu hierarhijas (mācītājs, kardināls, bīskaps, mulla, rabīns u.c.) apzīmējumi.
Svarīgi!
Atkarībā no apstākļiem šos titulus var lietot atsevišķi vai kopā ar uzvārdu. Latviešu valodā vienīgie tituli, kurus lieto aiz uzvārda, ir kungs un kundze.
Dažādos laikos ir mēģināts šo dīvainību labot:
- sapludinot kungu, kundzi ar uzvārdu - Bērziņkungs, Bērziņkundze, bet šī kombinācija ne visiem vārdiem ir labskanīga;
- iesakot kungus un kundzes izskaust vispār, jo tie atgādinot klaušu laikus un latvietim nemaz nepiestāvot;
- pārceļot kungu un kundzi uzvārda priekšā: kungs Bērziņš, kundze Lapiņa, tomēr šis ieteikums Latvijā nav ieviesies, un mēs cits citu pēc tradīcijas uzrunājam, uzvārda ģenitīva formai pievienojot titulu kungs, kundze.