Literārā darba autora portrets
Kad tiek veidots kāda literārā darba autora portrets (dzīves un daiļrades apraksts), nepieciešams noskaidrot svarīgu jēdzienu nozīmi, izmantojot vietni tezaurs.lv.
Autors – sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
Biogrāfija – hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts. Cilvēka dzīve un darbība.
Faktoloģija – faktu aprakstīšana, balstīšanās uz faktiem, dokumentēšana.
Fakts – fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
Hronoloģija – laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Hronoloģisks – tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību. Saistīts ar hronoloģiju, tai raksturīgs.
Hronoloģija – laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Hronoloģisks – tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību. Saistīts ar hronoloģiju, tai raksturīgs.
Literārs – saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs, saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
Portrets – cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.). Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā). Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
Noskaties video "Rakstnieka portrets", kas var palīdzēt labāk izprast, kā veidot rakstnieka literāro portretu!
Veidojot runu, var izmantot kāda literārā darba autora portretu vai darba apskatu, tāpēc nepieciešams noskaidrot svarīgu jēdzienu nozīmi, izmantojot vietni tezaurs.lv.
| Termins | Skaidrojums |
| Anketa | aptaujas lapa. |
| Aptauja | mērķtiecīgi uzdots jautājums vai jautājumu kopums. |
| Daiļliteratūra | mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda. |
| Daiļliteratūras veids | vēsturiski izveidojušies 4 veidi: proza, dramaturģija, dzeja jeb lirika, liroepika. |
| Daiļliteratūras žanrs |
stāsts, miniatūra, novele, romāns, eseja, komēdija, traģēdija, dzeja, eposs, poēma u.c. Žanru nosaka konkrētais literatūras veids.
|
| Drāma |
|
| Dzeja jeb lirika | daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi. |
| Epifānija | neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa. |
| Īsais raksts | ļoti koncentrēts, lakonisks, mērķtiecīgs, ar faktiem un piemēriem atbilstoši tematam pamatots viedoklis. |
| Komēdija |
|
| Liropeika |
|
| Miniatūra | maza apjoma daiļdarbs. |
| Novele |
|
| Proza jeb epika |
|
| Romāns | plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā. |
| Stāsts |
|
| Sižets | savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā. |
| Traģēdija |
|
|
Traģikomēdija
|
|
|
Viedoklis
|
uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
|
|
Zemteksts
|
vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu.
|
Citātu iesaiste
Lai labāk veidotu aprakstu un ilustrētu savu viedokli, nepieciešams izmantot citātus.
Zemteksts ir vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
Intervija ir publicēta vai cita formāta saruna ar kādu personu.
Sarunu par interviju var uzskatīt tikai tad, ja ir trīs sarunas partneri – intervētājs, intervējamais un informējamie.
Intervētājs — persona, kas izvēlas intervējamo un vada interviju atbilstoši tās mērķim un tēmai.
Intervējamais — atbilstoši intervijas mērķim un tēmai izvēlēta konkrēta persona.
Informējamie — personas, kam adresēta intervija.
Intervējamais — atbilstoši intervijas mērķim un tēmai izvēlēta konkrēta persona.
Informējamie — personas, kam adresēta intervija.
Par interviju mācījies 6. klasē, vari atkārtot gan teoriju, gan vingrināties, pildot uzdevumus.