Literārā darba autora portrets
Kad tiek veidots kāda literārā darba autora portrets (dzīves un daiļrades apraksts), nepieciešams noskaidrot svarīgu jēdzienu nozīmi, izmantojot vietni tezaurs.lv. 
 
Autors – sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam). 
Biogrāfija – hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts. Cilvēka dzīve un darbība.
Faktoloģija – faktu aprakstīšana, balstīšanās uz faktiem, dokumentēšana.
Fakts – fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
Hronoloģija
– laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Hronoloģisks
– tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību. Saistīts ar hronoloģiju, tai raksturīgs.
Literārs – saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs, saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
Portrets – cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.). Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā). Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
 
Noskaties video "Rakstnieka portrets", kas var palīdzēt labāk izprast, kā veidot rakstnieka literāro portretu!
Veidojot runu, var izmantot kāda literārā darba autora portretu vai darba apskatu, tāpēc nepieciešams noskaidrot svarīgu jēdzienu nozīmi, izmantojot vietni tezaurs.lv.
 
Termins Skaidrojums
Anketa  aptaujas lapa.
Aptauja mērķtiecīgi uzdots jautājums vai jautājumu kopums.
Daiļliteratūra mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
Daiļliteratūras veids  vēsturiski izveidojušies 4 veidi: proza, dramaturģija, dzeja jeb lirika, liroepika.
Daiļliteratūras žanrs
stāsts, miniatūra, novele, romāns, eseja, komēdija, traģēdija, dzeja, eposs, poēma u.c. Žanru nosaka konkrētais literatūras veids.
Drāma 
  • daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma;
  • luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa;
  • skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus. 
Dzeja jeb lirika  daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
Epifānija neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
Īsais raksts ļoti koncentrēts, lakonisks, mērķtiecīgs, ar faktiem un piemēriem atbilstoši tematam pamatots viedoklis.
Komēdija 
  • luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus;
  • attiecīgais drāmas žanrs.
Liropeika 
  • daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības;
  • šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
Miniatūra maza apjoma daiļdarbs.
Novele
  • īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums;
  • šī stāsta paveida daiļdarbs.
Proza jeb epika
  • teksts (arī tekstu kopums) nesaistītā valodā;
  • nesaistīta valodas forma; daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas formā.
Romāns plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
Stāsts
  • episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums;
  • šī literatūras paveida daiļdarbs.
Sižets  savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
Traģēdija 
  • drāmas žanrs;
  • luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā;
  • šādas lugas uzvedums.
Traģikomēdija
  • luga, kurā apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi;
  • attiecīgais drāmas žanrs;
  • šādas lugas uzvedums.
Viedoklis
uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
Zemteksts
vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu.
 
Citātu iesaiste
Lai labāk veidotu aprakstu un ilustrētu savu viedokli, nepieciešams izmantot citātus. 
Zemteksts ir vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
Intervija ir publicēta vai cita formāta saruna ar kādu personu.
Intervijas mērķis ir iegūt noteiktu informāciju un iepazīstināt ar to konkrētu auditoriju.
Sarunu par interviju var uzskatīt tikai tad, ja ir trīs sarunas partneri – intervētājs, intervējamais un informējamie.
Intervētājs — persona, kas izvēlas intervējamo un vada interviju atbilstoši tās mērķim un tēmai.
Intervējamais — atbilstoši intervijas mērķim un tēmai izvēlēta konkrēta persona.
Informējamie — personas, kam adresēta intervija.
Par interviju mācījies 6. klasē, vari atkārtot gan teoriju, gan vingrināties, pildot uzdevumus.