Islāms ir jaunākā pasaules reliģija, ko 7. gs. sākumā sludināja pravietis Muhameds, un otra lielākā pasaules monoteiskā reliģija pēc kristietības. Vārds „islāms” arābu valodā nozīmē "padevība". Šī ticība pieprasa absolūtu pakļaušanos dievam, visvarenam radītājam Allāham, bet musulmaņi ir "dievam paklausīgie".
Islāma dzimtene — Arābijas pussala, kuru klāj galvenokārt smilšainie tuksneši, stepes, un tikai atsevišķās vietās rietumos un dienvidos ir nelielas, bet auglīgas oāzes. Klimats šeit — sauss un karsts, lietus līst ļoti reti.
1. attēlā: Arābijas pussalā (tumša krāsa); visa iekrāsotā teritorija — Arābu kalifāts (arābu valsts 7.-9. gs.)
Senatnē lielākā daļa arābu bija beduīni — klejotāji, kas ganīja ēzeļus, zirgus, aitas un kamieļus — „tuksneša kuģus”, kuri pārvadāja beduīnu sadzīvi, preces tirgošanai, deva gaļu, pienu un kamieļvilnu drēbēm, segām un tepiķiem. Ar kamieļu karavānu arābi šķērsoja tuksnešus un tirgojās ar kaimiņu tautām, pārdodot garšvielas, amatnieku saražotās preces, ārstnieciskos augus, kā arī sudraba un zelta izstrādājumus.
2. attēlā: Karavāna
3. attēlā: Amatnieku izstrādājumi
4. attēlā: Paklāju tirdzniecība
5. attēlā: Oāze
Oāzēs dzīvoja arābi — vietsēži, kuri nodarbojās ar lauksaimniecība un amatniecību — darināja paklājus, juveliera izstrādājumus un citas preces.
Senatnē arābu ciltis pielūdza dažādus dievus un elkus, dabas parādības un objektus —akmeņus, mēnesi, zvaigznes, bet, tirgojoties ar citām tautām, iepazinās ar monoteiskām reliģijām: jūdaismu un kristietību.
Pienāca brīdis, kad arābu ciltis pārdzīvoja sarežģītus laikus — cīņu par tirdzniecības monopolu ar Bizantijas impēriju un Persijas cariem, iekšējos strīdus un sadursmes starp ciltīm, sabiedrības noslāņošanos. Apvienot un stiprināt visus Arābijas pussalas iedzīvotājus izdevās islāmam — jaunajai reliģijai.
Vienā no oāzēm izveidojās skaista pilsēta Meka, kur piedzima Islāma pamatlicējs Muhameds (ap. 570.—632.), arābu valodā viņa vārds nozīmē „slavināmais”.
Jaunībā Muhameds ganīja lopus, bet vēlāk vadīja tirgotāju karavānas cauri tuksnesim. Ceļojumos viņš iepazina jūdaismu un kristietību. Jau no bērnības Muhameds bieži devās kalnos, lai pabūtu vientulībā, savās pārdomās. Tā 610. gadā Muhameds piedzīvoja reliģisku atklāsmi, kas mainīja viņa dzīvi.
Viņš lika pamatus jaunai reliģijai — islāmam, kuru sāka sludināt. Daudzi arābi nepieņēma jauno mācību, pravietis tika vajāts, un viņš kopā ar saviem piekritējiem 622. gadā atstāja Meku un pārcēlās uz Medīnu — otru lielāko pilsētu pēc Mekas. Šis ceļojums, ko sauc par hidžru, iezīmē islāma laikmeta sākumu. No šī gada sākas musulmaņu kalendārs.
6. attēlā: Meka
Pakāpeniski visas arābu ciltis pieņēma islāmu. 630. gadā cīņa par jauno mācību beidzās ar Muhameda un viņa atbalstītāju uzvaru. Jaunā reliģija tika pieņemta Mekā, kura kļuva par islāma galveno pilsētu. Pakāpeniski visas arābu ciltis pieņēma islāmu.
Pēc Muhameda nāves musulmaņu kopienu turpināja vadīt viņa vietnieki — kalifi. Pirmais kalifs bija Muhameda līdzgaitnieks Abu Bakrs.
Arābi nostiprināja armiju un sāka iekarot un izplatīt islāmu jaunās teritorijās. 7.-8. gs. pastāvēja milzīga impērija — Arābu kalifāts. Impērija ar laiku sašķēlās un beidza eksistēt, bet islāms bija jau iesakņojies un attīstījies līdz mūsdienām.
7. attēlā: Islāma izplatība mūsdienās
Galvenie islāma simboli, kas svarīgi katram ticīgajam:
Allahs — vienīgais musulmaņu Dievs —visvarenais radītājs. Vārds "Allahs" ir cēlies no arābu valodas artikula "al" un vārda "ilah" savienojums, kas nozīmē Dievs.
Korāns — svētā grāmata, kurā apkopotas Muhameda mutiskās un rakstiskās atklāsmes. Nosaukumu tulko —“skaļa lasīšana, skaitīšana no galvas”. Tajā atrodami islāma ticības, rituālu un likumu apraksti, kurus musulmaņi ievēro un godā. Obligāta korāna lasīšana sekmēja augsto lasītprasmes līmeni.
Korāna tekstu musulmaņi izmanto arī kā rotājumu: rakstīja citātus uz savu dievnamu jeb mošeju sienām un flīzēm.
8. attēlā: Korāns
9. attēlā: Korāna lasīšana
Kaaba — kubveidīgas formas celtne Mekā, kur senatnē pielūdza dažādus dievus, bet ar laiku tā kļuva par islāma galveno svētvietu. Pēc musulmaņu uzskatiem pasaulē ir tikai viens svētais templis. Kaaba ir pirmais templis, kuru cilvēki esot uzcēluši, lai pielūgtu Dievu. Ja ticīgais lūgšanu brīdī pagriežas Kaabas virzienā, tad Dievu var lūgt jebkurā vietā uz pasaules.
10. attēlā: Kaaba
Mošeja — kulta vieta islāmā, kā arī izglītības un informācijas centrs. Mošeja ir ticīgo pulcēšanās vieta. Tulkojumā no arābu valodas vārds mošeja nozīmē lūgšanu nams.
11. attēlā: Mošeja
Par var svarīgāko islāma simbolu uzskatītais mēness sirpis ar zvaigzni raksturo cieņu, suverenitāti un dzīves un dabas atjaunošanos. Tas kalpo kā atsauce uz Mēness kalendāru, ko iepriekš intensīvi izmantoja arābu tautas.
Pusmēness ir rotājis mošeju virsotnes, bet zvaigznes un pusmēness simbols ir attēlots uz dažādu islāma valstu un republiku, piemēram, Pakistānas un Mauritānijas, karogiem. Tas ir redzams arī uz Alžīrijas, Malaizijas, Lībijas, Tunisijas un Azerbaidžānas karogiem —to valstu, kuru oficiālā reliģija ir islāms.
12. attēla: Mēness sirpis ar zvaigzni
Obligātās islāma pamatprasības:
Muhameds savos sprediķos noteica musulmaņu dzīvi, kā arī ieviesa alkoholisko dzērienu, cūkgaļas un azartspēļu aizliegumu. Pamatprasības ir ierakstītas Korānā un stingri ievērojamas.
Piecas svarīgākās no tām:
Svarīgi!
1. Ticības un monoteisma apliecinājums, kas sastāv no vārdu atkārtojuma: "Nav cita dieva kā vien Allāhs, Muhameds ir Viņa pravietis".
2. Lūgšanas — 5 reizes dienā, noteiktā laikā, lūgšanu brīdī sejai jābūt vērstai Mekas virzienā. Musulmaņi var lūgt Dievu vienatnē vai kopā ar citiem mošejā. Piektdienas pusdienlaikā musulmaņu vīriešiem ir jāpulcējas mošejā, kur lūgšanas vada garīdznieks jeb imams (arābu val. – priekšā stāvošais, vadonis). Pēc rituāla pirms ieiešanas mošejā jānovelk apavi, jāapmazgā seja, rokas un kājas. Šo noteikumu ievērošana, īpaši viduslaikos, lielā mērā glāba musulmaņus no slimībām un epidēmijām.
3. Gavēšana ramadāna mēnesī, kad islāmticīgais nedrīkst ēst no saullēkta līdz saulrietam.
4. Labdarības nodeva, žēlastības dāvanas. Ziedojumus izmanto, lai palīdzētu trūcīgākajiem musulmaņu sabiedrības locekļiem. Daļa no ziedotās naudas tiek izlietota islāma izplatīšanai.
5. Ikgadējs svētceļojums uz svēto pilsētu Meku.