Budžets ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, parasti gadam.
Uzkrājums — naudas līdzekļi, kurus cilvēki cenšas kādu laiku saglabāt.
Nodoklis — daļa no ienākumiem, kurus iekasē sabiedrības labā.
Banka — iestāde, kura nodarbojas ar finanšu darījumiem.
Valsts Centrālā banka — valsts iestāde, kuras uzdevums ir izveidot un uzturēt drošu naudas sistēmu.
Komercbanka — uzņēmums, kas sniedz ar naudu saistītus pakalpojumus.
Uzkrājums — naudas līdzekļi, kurus cilvēki cenšas kādu laiku saglabāt.
Nodoklis — daļa no ienākumiem, kurus iekasē sabiedrības labā.
Banka — iestāde, kura nodarbojas ar finanšu darījumiem.
Valsts Centrālā banka — valsts iestāde, kuras uzdevums ir izveidot un uzturēt drošu naudas sistēmu.
Komercbanka — uzņēmums, kas sniedz ar naudu saistītus pakalpojumus.
Kredīts ir uz noteiktu termiņu un ar atbilstošu kredītlīniju sastādīts līgums, kurā aizdevējs (kreditors) aizdod kredīta ņēmējam (debitoram) konkrētu naudas summu, preci vai pakalpojumu apmaiņā pret tiesisku solījumu, ka kredīta saņēmējs atmaksās kredīta pamatsummu, kā arī procentus, ja aizdevējs tā ir noteicis.
Latvijas Banka, K. Valdemāra ielā 2A
Ikdienas dzīve nav iespējama bez naudas pelnīšanas un tērēšanas. Savus tēriņus ir vērts plānot un pārdomāt, tāpat plānot budžetu.
Budžets var būt:
- sabalansēts;
- ar deficītu;
- ar pārpalikumu.
Cilvēki, kuriem budžetā ir radies iztrūkums vai deficīts, dažkārt aizņemas naudu jeb ņem kredītu. Daži uzskata, ka tā vieglāk atrisināt problēmas, bet jāņem vērā — kredīts ir jāatdod.
Ienākumi dalās — regulārie, kurus varam plānot, ar tiem rēķināties, un gadījuma, uz kuriem nevar paļauties, ka tie noteiktā laikā būs, un droši plānot to izlietojumu.
Izdevumi ir neatliekamie, kuri noteikti jāveic, piemēram, maksa par ūdeni, kanalizāciju, ēkas apsaimniekošanu, elektrību, siltumu, internetu, telefonu, pārtiku, higiēnas precēm, degvielu, maksas pakalpojumi, maksa par nodarbībām, pusdienas bērniem skolā u.c.
Izvēles izdevumi, kurus varam veikt vai ietaupīt naudu un no tiem atteikties, piemēram, jauns apģērbs, kino, teātra, kafejnīcas apmeklējums, viesu uzņemšana, jubileju rīkošana, ceļojumi, izdevumi par rotaslietām, hobijiem utt.
Neplānotie izdevumi, jo maksājums uzrodas neplānoti, piemēram, plīst riepa mašīnai, notiek avārija, cieš auto un cilvēki, iet bojā īpašums ugunsgrēkā, plūdos, pēkšņs tuvinieka zaudējums, zādzība īpašumā u.c.
Kā var ietaupīt?
- Lieki netērējot — par resursiem ir jāmaksā, paliks vairāk naudas citām vajadzībām un uzkrājumam.
- Saudzīgi izturoties — tā var panākt, ka lietas kalpo ilgāk un nebūs jātērē nauda jaunu iegādei.
- Pārveidojot nolietoto — tā var panākt, ka lieta kalpo ilgāk un nav jāpērk jauna.
Kas ir "drošības spilvens"?
Finanšu "drošības spilvens" ir naudas rezerve jeb uzkrājums neparedzētiem, ārkārtas gadījuma tēriņiem. Speciālisti iesaka šādus uzkrājumus veidot katram iedzīvotājam 3-6 mēnešu izdevumu apjomā.
Vecākiem "drošības spilvens" palīdzēs justies droši un stabili, saglabāt ierasto dzīves līmeni un ritmu, ja arī ienākumi uz kādu brīdi samazināsies. Tas var gadīties, ja tētis vai mamma zaudē darbu vai ir kāds cits iemesls, piemēram, ilgstoša slimība.
Efektīvākais veids, kā uzkrāt finanšu "drošības spilvenu", ja vecākiem ir regulārs maksājums uz īpaši šim nolūkam izveidotu kontu.
Arī tu vari uzkrāt līdzekļus kādam konkrētam pirkumam, regulāri atliekot kādu noteiktu summu no kabatas naudas vai no kāda cita ienākuma veida. Šis būs ilgtermiņa uzkrājums tavai nākotnei vai nākotnes pirkumam.